Izraēlas parlamenta vēlēšanu rezultāti pagaidām norāda uz nelielu parlamentāro vairākumu bijušajam premjerministram Benjaminam Netanjahu. Galvenokārt vērojams triumfs Izraēlas galēji labējiem spēkiem – reiz agresīvi antidemokrātiskai, fundamentālai rasistiskai kustībai, kas drīz var kontrolēt dažus no valsts ietekmīgākajiem varas amatiem, skaidro laikraksts "The Washington Post".
Līdz 2. novembrim ir saskaitīti aptuveni 84 procenti vēlētāju balsu, Netanjahu atgriešanās pie varas ir gandrīz nenoliedzama. Visu Izraēlas lielāko televīzijas ziņu kanālu prognozes dod Netanjahu vadītajam politiskajam spēkam starp 62 un 65 vietām, kas ir parlamentārais vairākums, kas nepieciešams Knesetā ar 120 vietām.
Centristu partijas līderis Jairs Lapids, kura blokam sākotnēji bija paredzēts iegūt 54 vai 55 vietas, tagad ieņem aptuveni 50 vietas un gatavojas varas nodošanai, raksta "The Washington Post".
Galēji labēju spēku priekšgalā ir Bezalels Smotričs, pašraksturots "lepns homofobs", kurš paziņojis par plāniem aizkavēt Izraēlas tiesu sistēmu, un Itamars Bens Gvirs, kurš aizstāvējis Izraēlas "nelojālo" pilsoņu – gan ebreju, gan arābu – izraidīšanu.
"Mēs pieprasām pilnīgi nošķirt tos, kuri ir lojāli Izraēlai, ar kuriem mums nav nekādu problēmu, un tos, kuri grauj mūsu dārgo valsti," sacīja Bens Gvirs.
Politiķis pieprasījis, lai tiktu iecelts par sabiedriskās drošības ministru, kas pārrauga policiju. Opozicionāri, tostarp daži Izraēlas drošības institūcijas locekļi, brīdinājuši, ka šāds gājiens būtu bīstams Izraēlai, raisot izredzes uz Izraēlas un palestīniešu konflikta būtisku eskalāciju.
Nacionālās vienotības partija, ko vada aizsardzības ministrs Benijs Gantcs, pirms vēlēšanām paziņoja, ka, būdams sabiedriskās drošības vadītājs, Bens Gvirs "aizdedzinās valsti no iekšpuses".
Netanjahu vadīta valdība būtu visreliģiozākā un labējā spārna valdība Izraēlas vēsturē. "Ekstrēmi labējie spēki ir šeit uz palikšanu, un es domāju, ka tas ir pamats bažām visiem, kas atbalsta demokrātiskas vērtības," sacīja Jeruzalemes Ebreju universitātes politologs Gajils Talširs.
"Jaunā valdība, visticamāk, ieviestu likumdošanas reformas, kas varētu sašķelt Izraēlas veidoto demokrātiju," uzskata kritiķi. Piemēram, pagājušajā mēnesī tika publicēts tiesu reformu plāns, kas varētu atcelt Netanjahu notiekošo korupcijas prāvu.
Taču plašākā nozīmē šādas pārmaiņas varētu valstī izraisīt korupciju, dot politiķiem lielāku spēku pār tiesnešu iecelšanu un sarežģīt Augstākās tiesas, kas ir viens no Izraēlas pēdējiem liberālās demokrātijas bastioniem, centienus likvidēt likumus, kuri ietver cilvēktiesību pārkāpumus.
Vēlēšanas atspoguļo lielākās Izraēlas sabiedrības daļas viedokļu saasināšanos attiecībā uz Izraēlas un Palestīnas konfliktu. Palestīniešu uzbrukumu uzplaiksnījums kopš pagājušā pavasara ir pastiprinājis aicinājumus apspiest palestīniešus. Izraēlas uzbrukumu pastiprināšanās Rietumkrastā ir padarījusi 2022. gadu par visnāvējošāko gadu palestīniešiem kopš 2005. gada, vēsta "The Washington Post".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
