Krievijas prezidenta Vladimira Putina aicinājumi veidot konkurētspējīgu Krievijas militāro rūpniecību nesaskan ar Krievijas aizsardzības nozares realitāti. Savukārt Rietumu sankcijas, enerģētikas ieņēmumu samazinājums un mobilizācijas izmaksas rada ilgtermiņa ietekmi uz Krievijas ekonomiku un šī brīža mobilizēto karavīru algām, vēsta ASV domnīca "Institute for the Study of War" (ISW).
Finanšu eksperti norādījuši, ka Kremlis saskāries ar budžeta deficītu un Maskavas finanšu rezerves nokritīsies līdz zemākajam līmenim, kāds ir bijis pēdējos gados, raksta ISW.
Kremlis turpina paļauties uz to, ka tas spēs finansiāli motivēt karavīrus karot Ukrainā. Maskava brīvprātīgajiem un mobilizētajiem ir solījusi divreiz lielākas algas nekā Krievijas civiliedzīvotāja vidējā alga. Pēc domnīcas aprēķiniem viens "brīvprātīgo" bataljons, kas sastāv no 400 virsniekiem, Krievijai izmaksā vismaz 1,2 miljonus eiro mēnesī, neskaitot piemaksas un īpašas prēmijas par militārajiem sasniegumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
