Krievijas prezidenta Vladimira Putina aicinājumi veidot konkurētspējīgu Krievijas militāro rūpniecību nesaskan ar Krievijas aizsardzības nozares realitāti. Savukārt Rietumu sankcijas, enerģētikas ieņēmumu samazinājums un mobilizācijas izmaksas rada ilgtermiņa ietekmi uz Krievijas ekonomiku un šī brīža mobilizēto karavīru algām, vēsta ASV domnīca "Institute for the Study of War" (ISW).
Finanšu eksperti norādījuši, ka Kremlis saskāries ar budžeta deficītu un Maskavas finanšu rezerves nokritīsies līdz zemākajam līmenim, kāds ir bijis pēdējos gados, raksta ISW.
Kremlis turpina paļauties uz to, ka tas spēs finansiāli motivēt karavīrus karot Ukrainā. Maskava brīvprātīgajiem un mobilizētajiem ir solījusi divreiz lielākas algas nekā Krievijas civiliedzīvotāja vidējā alga. Pēc domnīcas aprēķiniem viens "brīvprātīgo" bataljons, kas sastāv no 400 virsniekiem, Krievijai izmaksā vismaz 1,2 miljonus eiro mēnesī, neskaitot piemaksas un īpašas prēmijas par militārajiem sasniegumiem.
"Vienotās Krievijas" partijas sekretārs Andrejs Turčaks norādīja, ka Krievijas virsniekiem no visiem reģioniem ir jāsaņem vienādi pabalsti, un atzīmēja, ka federālajai valdībai ir jāsedz šī starpība, ja kāds apgabals nespēj pilnībā attalgot visus "īpašās militārās operācijas" dalībniekus.
Kremlis jau tagad saskaras ar izaicinājumiem solīto kompensāciju sniegšanā, kas Krievijas sabiedrībā palielina sociālo spriedzi. Krievijas "Telegram" kanāli izplatīja ziņas par mobilizētiem vīriešiem, kuri Uljanovskā protestēja pret maksājumu jautājumiem. Citi materiāli liecina, ka mobilizētu vīriešu ģimenes ir publiski sūdzējušās apgabalu gubernatoriem, ka viņi nav saņēmuši solīto kompensāciju.
Savukārt Vladimira Putina aicinājumi veidot konkurētspējīgu Krievijas militāro rūpniecību nesaskan ar Krievijas aizsardzības nozares realitāti, kurā novērojamas militārās rūpniecības problēmas un izzagtas piegāžu ķēdes.
Krievijas bruņoto spēku koordinācijas padomes sanāksmē 2. novembrī Putins uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Krievijas valdība nodrošinātu aktīvu konkurenci starp Krievijas bruņojuma ražotājiem. Putina izteikumi kontrastē ar nesenajiem ziņojumiem, ka Krievija ir iegādājusies ieroču sistēmas no Irānas un Ziemeļkorejas, iespējams, tāpēc, ka tā ir ievērojami izsmēlusi savus munīcijas krājumus, un kara laikā tos nevar viegli atjaunot.
ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs 2. novembrī paziņoja, ka amerikāņu izlūkdienests uzskata, ka Ziemeļkoreja slepeni piegādā Krievijai artilērijas šāviņus. Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Irānas dronu un iespējamo ballistisko raķešu sūtījumi uz Krieviju, iespējams, vēl vairāk palielinās Krievijas paļaušanos uz Irānas ieroču sistēmām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
