Krievijas Ārlietu ministrija ceturtdien izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā Deboru Bronerti, izsakot viņai oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.
Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka "apņēmīgais protests" izteikts par Lielbritānijas militāro speciālistu aktīvu piedalīšanos Ukrainas karaspēka apakšvienību sagatavošanā un apgādē "ar mērķi veikt diversijas operācijas jūrā".
"Gadījumā, ja turpināsies tādi agresijas akti, kas draud ar tiešu iesaistīšanos konfliktā, visa atbildība par to postošajām sekām un saspīlējuma pieaugumu attiecībās starp mūsu valstīm pilnībā gulsies uz britu pusi," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Krievijas Ārlietu ministrija apgalvoja, ka tai esot informācija par to, ka Lielbritānijas Jūras kara spēki "nodevuši Ukrainas pusei noteiktu skaitu" bezpilota lidaparātu. Maskava tomēr nesniedza konkrētus pierādījumus savu apgalvojumu apstiprināšanai.
29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas kuģiem Sevastopoles līcī. Tajā pašā dienā atklātā pieejā parādījās video, kurā redzams, kā virsūdens drons uzbrūk fregatei "Admiral Makarov" – kuģim, kas kļuvis par Krievijas Melnās jūras flotes flagmani pēc raķešu kreisera "Moskva" iznīcināšanas.
Krievijas Aizsardzības ministrija neapstiprināja, ka trāpīts tieši šim kuģim, bet atzina, ka ir nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivan Golubec". Saskaņā ar šīs ministrijas datiem, uzbrukums Krievijas kuģiem 29. oktobrī tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem.
Tīmeklī arī parādījās video, kurā jūras dronu apšauda Krievijas kuģi, kuteri un helikopteri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
