Lai gan Krievija turpina izvest atsevišķas vienības no Hersonas apgabala ziemeļrietumiem, pagaidām nav skaidrs, vai okupanti grasās Hersonas pilsētu pamest bez kaujas, vai tomēr par to cīnīsies, savā ikdienas ziņojumā par situāciju frontē analizē ASV bāzētā domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW).
No vienas puses turpina pienākt liecības par evakuāciju no Dņepras labā krasta – okupācijas administrācija jau ir pārcēlusies un iebrucēju ieliktenis Kirils Stremousovs paziņoja, ka Krievijas armijas vienības "visticamāk" arī atstās šo upes pusi.
"Hersonas apgabala okupācijas varasiestāžu pārvietošana var nozīmēt, ka Krievijas spēki Hersonu gatavojas atstāt, bet tas var arī nozīmēt, ka viņi gatavo apstākļus pilsētas kaujām," raksta ISW analītiķi.
Krievijas nodomu labākais indikators varētu būt gaisa desanta karaspēka dislokācija. Pagaidām desantnieki un jūras kājnieki, kas tiek uzskatītas par kaujas spējīgām vienībām, paliek Dņepras labajā krastā. Turklāt uz labo krastu tiek pārceltas arī jaunas vienības, bet uz ziemeļrietumiem no Hersonas tiek celti nocietinājumi, atzīmē domnīca.
Krievijai karā nav izdevies gūt cerētos panākumus un kopš vasaras beigām tās spēki iekarotās teritorijas ir tikai zaudējuši, un līdz šim nav spējuši pārņemt iniciatīvu karā. Eksperti prognozē, ka okupācijas spēkiem turpmāk var nākties zaudēt arī Hersonu.
Okupācijas varasiestādes iepriekš ziņoja, ka no Hersonas notiek civiliedzīvotāju evakuācija uz Dņepras kreiso krastu.
Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Kirils Budanovs oktobra beigās izteicās, ka Hersonu ukraiņi varētu atgūt novembrī.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
