ISW: Kremļa retorikā samazinās izteikumi par kodolieroču izmantošanu  (13)

Krievijas Ārlietu ministrija 2. novembrī izplatīja paziņojumu par "kodolkara novēršanu", norādot, ka Krievija "stingri un konsekventi vadās pēc postulāta par kodolkara nepieļaujamību". Ārlietu ministrija arī paziņoja, ka ir apņēmusies samazināt un ierobežot kodolieročus. Krievijas prezidents Vladimirs Putins 27. oktobrī paziņoja, ka Krievijai nav nepieciešamības lietot kodolieročus pret Ukrainu, un apgalvoja, ka Krievija nekad nav pat apspriedusi iespēju tos izmantot.

Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs tāpat arvien vairāk samazina draudīgo kodol-retoriku, ko viņš izmantoja visu oktobri un tagad koncentrējas uz Krievijas sabiedrības vienotības veicināšanu attiecībā pret karu Ukrainā.

Putins savā 30. septembra runā izdarīja vairākas vispārējas atsauces uz kodolieročiem, bet izvairījās tieši draudēt ar to izmantošanu. Putina retorika šīs runas laikā un visu oktobri nespēja radīt tādu baiļu pakāpi Ukrainas valdībā, kādu Kremlis, iespējams, bija paredzējis.

Ukrainas Galvenās militārās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs 24. oktobrī paziņoja, ka Krievijas kodoldraudi ir palikuši tādā pašā līmenī kā pirms kara sākuma. Kremlis gan pastiprināja savu kodolretoriku pēc Krievijas militārajām neveiksmēm Harkivas apgabalā un Ukrainas pret-ofensīvu laikā Limanā un Hersonas apgabalā oktobra sākumā. Kremlis, iespējams, turpināja savus kodoldraudus, lai novirzītu sabiedrības uzmanību no savām militārajām un mobilizācijas problēmām un iebiedētu Ukrainas rietumu partnerus, raksta ISW.

Kremļa retoriskā maiņa liecina, ka Krievijas augstākie bruņoto spēku komandieri un citas amatpersonas, iespējams, zināmā mērā apzinās milzīgās izmaksas, kas Krievijai rastos, izmantojot kodolieročus pret Ukrainu vai NATO.

Krievijas kodoldoktrīna pieļauj kodolieroču izmantošanu, atbildot uz "agresiju pret Krievijas Federāciju, izmantojot konvencionālos ieročus," ko Kremlis varētu piemērot Ukrainas protestiem okupētajās "Krievijas" teritorijās Ukrainā. Putins nav publiski skaidrojis, kas šobrīd ir definējams kā uzbrukums Krievijas teritorijai.

Krievijas iekšzemes informācijas telpā ik pa laikam parādās kodoldraudu retorika. Piemēram, Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Andrejs Kartapolovs 5. novembrī Krievijas valsts televīzijā īsi pārrunāja kodoldraudus, neskatoties uz Kremļa stāstījuma vispārēju mīkstināšanu.

Krievijas valsts televīzija jau pirms Krievijas militārajām neveiksmēm rudenī ir pastiprinājusi kodoldraudus, un tās retoriku nevajadzētu nepareizi interpretēt kā Kremļa oficiālās nostājas rādītājus. Tādas personas kā nelaiķis Krievijas ultra-nacionālists un pēc tam Liberāldemokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis gadiem ilgi signalizēja par kodoldraudiem Krievijas valsts raidījumos, pat draudot nomest "mazu" atombumbu toreizējā Ukrainas prezidenta Petro Porošenko rezidencē 2018. gadā. Krievijas propagandisti turpinās šos draudus padarīt par veidu, kā atgādināt pašmāju auditorijai par to, ka Krievija ir gatava cīnīties, neņemot vērā apjomīgās militārās neveiksmes, informē ISW.

Kremlis, iespējams, privāti precizēja savu kodolpolitiku, lai deeskalētu situāciju ar ASV un tās sabiedrotajiem. ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans ir sazinājies ar Putina ārpolitikas padomnieku Juriju Ušakovu un Drošības padomes sekretāru Nikolaju Patruševu, cenšoties mazināt kodolieorču izmantošanas risku.

Iespējams, ka arī Ķīnai bija sava loma. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins 4. novembrī paziņoja, ka "starptautiskajai sabiedrībai vajadzētu kopīgi iebilst pret kodolieroču izmantošanu vai draudiem to izmantošanai".

Kremlis var veikt turpmāku retorisku spiedienu par kodoldarbību, lai mudinātu ASV un tās sabiedrotos piespiest Ukrainu veidot sarunas. Kremļa iespējās, izmantojot kodoldraudus, nav tiešā veidā ietekmēt un piespiest Kijivu iesaistīties sarunās.

ISW turpina analizēt, ka Krievijas kodolieroču izmantošana Ukrainā joprojām ir maz ticama un ka Kremlis pašlaik veic pasākumus, lai mazinātu savu kodolretoriku. Kremļa kodoldraudiem neizdevās graut Ukrainas politisko un sabiedrisko gribu. Kā ISW rakstīja 30. septembrī, "Ukraina un tās starptautiskie pārstāvji ir skaidri likuši saprast, ka viņi neuzsāks sarunas, kamēr pret viņiem tiek tēmēti ieroči un neatteiksies no Ukrainas suverēnajām tiesībām uz savām teritorijām." ASV un tās sabiedrotajiem nevajadzētu graut Ukrainas nepārtraukto apņemšanos atgūt visu Krievijas okupēto teritoriju un apturēt Krievijas veikto genocīdu.

Krievijas iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.