Krievijas privātā militārā kompānija "Vagner" turpina pārspīlēt savus panākumus Donbasa teritoriju iekarošanā, tādā veidā cenšoties radīt iespaidu par savu atšķirību no Krievijas regulārajiem spēkiem un pašpasludināto "republiku" vienībām, savā ikdienas ziņojumā raksta ASV bāzētā domnīca "Institute for the Study of War" (ISW).
7. novembrī Krievijas avoti ziņoja, ka vagnerieši kopā ar Luhanskas "Sesto kazaku pulku" pārrāvuši Ukrainas aizsardzības līniju Bilohorivkā. Taču jau 8. novembrī Krievijas militārie blogeri sāka rakstīt, ka "Luhanskas Tautas Republikas" vienībām ar šīm darbībām nav nekāda sakara un panākumi ir tikai "Vagner" karotāju nopelns, skaidro ISW eksperti.
Jau iepriekš "Vagner" vadība ir kā tikai savus panākumus sludinājusi nelielas pavirzīšanās uz priekšu pie Bahmutas, lai gan nebija vienīgie okupantu spēki, kas darbojas šajā apkārtnē. Tas tiek darīts, lai "pierādītu savu kā Kremļa iemīļotā triecienspēka reputāciju", skaidroja analītiķi.
Runājot par Bahmutu, ISW jaunākajā ziņojumā atzīmē, ka Krievijas uzbrukumi tur turpinās. Ukrainas puse gan ziņo, ka tie visi ir atvairīti. Smagākās kaujas notiek frontes līnijā Bahmuta – Avdijivka – Vuhļedara.
Ukraiņi Luhanskas apgabalā, domājams, panākuši nenozīmīgu pavirzīšanos uz priekšu uz ziemeļrietumiem no stratēģiski svarīgās Svatoves, kas nodrošina ceļu uz Lisičansku un Siverodonecku, atzīmē ISW.
Patruševs Irānā varētu runāt par raķešu piegādēm
ISW savā apskatā pievēršas arī Krievijas Drošības padomes sekretāra Nikolaja Patruševa vizītei Irānā, kas, kā uzskata eksperti, varētu liecināt par gatavošanos ballistisko raķešu potenciālajām piegādēm Krievijai.
Par Patruševa vizīti paziņoja Irānas mediji, bet Krievijas iestādes par to izteikušās nav. Teherāna par Patruševa ierašanos varēja ziņot, lai starptautiskajai auditorijai demonstrētu sadarbības ar Maskavu padziļināšanos, kā arī dotu mājienu, ka Krievija vēršas pie Irānas pēc palīdzības Ukrainas notikumu dēļ, pieļauj ISW.
Pagājušajā nedēļā Irāna atzina, ka piegādā Krievijai dronus-pašnāvniekus, ko Maskava izmanto tostarp civilās infrastruktūras graušanai. Teherāna gan dievojās, ka droni piegādāti vēl pirms 24. februāra iebrukuma sākuma.
Analītiķi secina, ka Kremlis turpina centienus slepus iegūt ieročus, lai mīkstinātu starptautisko sankciju ietekmi un kompensētu savu krājumu izsīkšanu.
ISW arī piemin britu mediju ziņoto, ka Krievija Irānai nodevusi Ukrainā sagrābtas prettanku raķetes NLAW, "Javelin", kā arī pretgaisa aizsardzības sistēmas "Stinger".
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
