Krievijas okupēto Hersonu aizsargā no 30 līdz 50 tūkstošiem karavīru, kuri pilsētu pamest negrasās, paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšsēdētājs Vadims Skibickis.
Kā raksta portāls "Liga", Skibickis to atklājis intervijā Itālijas medijam "La Repubblica". Viņš intervijā uzsver, ka Krievija spēki pretēji izskanējušiem pieņēmumiem apgabala centru pamest negrasās.
Līdz ar to Hersonas atbrīvošana var prasīt laiku.
Okupanti deportē Hersonas iedzīvotājus, lai atvieglotu aizsardzību un ierobežotu informācijas izplatīšanos, skaidro izlūku šefs. Turklāt Maskava seko PSRS principiem un deportēto iedzīvotāju vietā grasās izmitināt burjatus, lai reģions kļūtu nevis vienkārši prokrievisks, bet "pilnībā krievisks". "To pašu izdarīja Krimā ar tatāriem," viņš rezumē.
Savukārt Ukrainas Hersonas apgabala padomes deputāts Serhijs Hlans piektdien paziņojis, ka Hersonas virzienā visas saskarsmes līnijas garumā sācies frontes sabrukums, ziņo aģentūra UNIAN.
"Šodien krieviem faktiski sācies visas frontes līnijas sabrukums Hersonas virzienā un viņi sākušu masveida atkāpšanos. Berislavskas virzienā okupanti ir aizbēguši no virknes apdzīvoto punktu. Tas nozīmē, ka okupantu tur pašlaik nav. Krievi masveidā atkāpjas. Tomēr atkāpjoties viņi spridzina tiltus," Hlans paziņojis medijam "Espresso".
Vienlaikus okupanti nostiprina aizsardzību Dņepras kreisajā krastā, lai droši atstātu labo krastu, viņš papildina.
Krievijai karā nav izdevies gūt cerētos panākumus un kopš vasaras beigām tās spēki iekarotās teritorijas ir tikai zaudējuši, un līdz šim nav spējuši pārņemt iniciatīvu karā. Eksperti prognozē, ka okupācijas spēkiem turpmāk var nākties zaudēt arī Hersonu.
Okupācijas varasiestādes iepriekš ziņoja, ka no Hersonas notiek civiliedzīvotāju evakuācija uz Dņepras kreiso krastu.
Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Kirils Budanovs oktobra beigās izteicās, ka Hersonu ukraiņi varētu atgūt novembrī.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
