Krievijas prioritāte Hersonas virzienā pašlaik ir organizēta karaspēka atkāpšanās pār Dņepru un Ukrainas spēku aizkavēšana, bet ne pilnīga ukraiņu pretuzbrukuma apturēšana, savā ikdienas ziņojumā par situāciju frontē raksta ASV bāzētā domnīca "Institute for the Study of War" (ISW).
"Kauja par Hersonu nav beigusies, bet Krievijas karavīri ir iegājuši tās jaunajā fāzē: viņu prioritāte ir savu karavīru atkāpšanās pār upi, saglabājot kaujas spējas un aizkavējot Ukrainas karavīrus, bet necenšoties pilnībā apturēt ukraiņu uzbrukumu," teikts ziņojumā.
ISW eksperti uzskata, ka Ukraina acīmredzot ir spējusi izpildīt savu galveno uzdevumu Hersonas kampaņā – piespiest pretiniekus pašiem atkāpties uz Dņepras otru krastu pat bez masīva sauszemes uzbrukuma, kas prasītu vairāk upuru.
Iepriekšējos mēnešos Ukrainas spēki mērķtiecīgi un efektīvi deva triecienus pa Krievijas spēku koncentrācijas vietām, militārajiem objektiem, noliktavām un loģistikas centriem. Tostarp ukraiņi bojāja tiltus un realizēja veiksmīgus lokālos uzbrukumus, atgādina ISW.
Tā rezultātā Krievijas spēku komandieris ģenerālis Sergejs Surovikins, paziņojot par atkāpšanos no Hersonas, atzina, ka Ukrainas triecienu dēļ armijas apgāde Hersonas rajonā kļuvusi neiespējama.
Krievijas spēku atkāpšanās diez vai ir lamatas ar mērķi iemānīt ukraiņus asiņainās kaujās pie Hersonas, domā ziņojuma autori. Šādu iespējamību ir pieļāvuši gan Rietumu, gan ukraiņu avoti.
Dažādas norādes liecina, ka Krievijas spēki patiešām plānveidīgi pamet Dņepras labo krastu, skaidro ISW. Lai atbalstītu atkāpšanos, okupanti mēģinās palēnināt ukraiņu uzbrukumu un šim nolūkam Hersonā var tikt atstāti zināmi spēki.
"Bet šīs kaujas būs ar mērķi nodrošināt pēc iespējas lielāka skaita Krievijas vienību atkāpšanos un kaujas spēju saglabāšanu," raksta eksperti.
Ziņots, ka trešdien, 9. novembrī, Krievijas militārā vadība paziņoja, ka sāk spēku izvešanu no Dņepras labā krasta.
Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks gan paziņoja, ka nesaskata "nekādu pazīmju", kas liecinātu par krievu spēku atvilkšanu no Hersonas.
Ukrainas militārā izlūkdienesta vadītājs Vadims Skibickis iepriekš teica, ka okupēto Hersonu aizsargā no 30 līdz 50 tūkstošiem Krievijas karavīru, kuri pilsētu pamest negrasās.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
