Krievija pilna mēroga iebrukuma laikā cietusi satriecošus personāla un artilērijas zaudējumus, intervijā raidsabiedrībai CNN atklājis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Zelenska komentāri ir atbilde uz jautājumu par Pentagona aplēsēm, ka Krievija Ukrainā ir zaudējusi 50% savu tanku. Kā norādīja prezidents, šie ASV aprēķini "vairāk vai mazāk atbilst realitātei".
Krievija ir cietusi 10 reizes lielākus zaudējumus nekā Ukraina, viņš precizē. Viņš nevarot atklāt konkrētus skaitļus, taču atšķirība starp abām karojošajām pusēm esot ļoti liela.
Viens no iemesliem, kāpēc Ukrainas zaudējumi nav tik lieli kā Krievijai, ir Kijivas nevēlēšanās izmantot savus cilvēkus kā "lielgabalu gaļu", viņš skaidro.
"Kad mēs saviem partneriem lūdzam artilēriju un bruņutehniku, tie ir ne tikai ieroči, bet pirmkārt mūsu karavīru saudzēšana," pauž Zelenskis, turpinot, ka ASV un Eiropas piegādātā artilērija ir spējusi "salauzt" Krievijas uzbrukumu.
"Mēs viņus apturējām, mēs deokupējām nozīmīgu mūsu teritorijas daļu. Un tam tiešām palīdzēja artilērija un jaunās tehnoloģijas," pasvītro Zelenskis.
Saskaņā ar Ukrainas armijas Ģenerālštāba sniegtajiem datiem līdz šim Krievija iebrukuma laikā zaudējusi vairāk nekā 78 tūkstošus karavīru.
Ukrainas spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs augusta beigās paziņoja, ka karā pret Krieviju krituši gandrīz deviņi tūkstoši ukraiņu, tomēr viņš neprecizēja, vai runa ir par periodu kopš 2014. gada, vai kopš 24. februāra iebrukuma sākuma.
Jūlijā Zelenskis intervijā "The Wall Street Journal" atklāja, ka Ukrainas zaudējumi frotē ir ievērojami sarukuši. Tobrīd Ukraina dienā zaudējusi 30 karavīrus kā kritušos un aptuveni 250 kā ievainotos.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
