Eiropas Savienība (ES) apspriež jaunu stratēģiju – Krievijas izolāciju, lai aizstātu novecojušu dokumentu, kas līdz šim veidoja bloka politiku attiecībā pret Maskavu, vēsta medijs "Politico".
Būtisks atjauninātais dokumenta punkts nosaka starptautisko politiku veidot; "izolējot Krieviju starptautiski, nosakot un īstenojot ierobežojošus pasākumus pret Krieviju un novēršot to apiešanu."
Savā ziņā, tas ir tikai realitātes atspoguļojums. Kopš Maskava februārī uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, ES ir pievērsusi uzmanību tam, lai pieņemtu un pēc tam piemērotu sankcijas, kas vērstas pret valsts ekonomiku, importu un eksportu.
Taču, karam turpinoties, ne visi piekrīt, ka tagad ir īstais brīdis risināt jautājumus par to, kā veidot ES ilgtermiņa attiecības ar Maskavu. Tas nozīmē, ka temats tiks apspriests nedēļām vai pat mēnešiem ilgi. Šo sarunu sākums oficiāli sākās pirmdien, kad sanāksmē Briselē ES ārlietu ministri izskatīja dokumenta projektu iestrādnes.
Dokumentā, ko sagatavoja bloka diplomātiskais korpuss, ir iekļauti seši punkti, kas paredzēti, lai aizstātu iepriekšējos piecus pamatprincipus, par kuriem blokā vienojās 2016. gadā, raksta "Politico".
Dokumenta galvenie principi nav izolācija, bet gan "atbildības nodrošināšana" attiecībā uz visiem Krievijas kara noziegumiem un "atbalsts ES kaimiņiem", kas lielā mērā ir atsauce uz Balkānu valstīm, no kurām vairākas vēlas kļūt par ES dalībvalstīm. Tajā arī minēta "cieša sadarbība ar NATO sabiedrotajiem, "pilsoniskās sabiedrības atbalstīšana" Krievijā, mājiens par bloka enerģijas atkarību no Maskavas, kiberuzbrukumu pieaugums un dezinformācijas izplatīšanās ierobežošana.
Jaunais projekts atgādina to dokumentu, ko ES tehniski ir īstenojusi kopš 2016. gada. Tajā bija ietverti vairāki principi, ko valstis vairs nepiemēro: konflikta izbeigšana starp Krievijas atbalstītajiem separātistiem un Ukrainu valsts austrumos, selektīva Krievijas iesaiste tādos jautājumos kā pretterorisma pasākumi.
Lūkojoties uz projektu vispārīgi, atjauninātajam dokumentam nevajadzētu radīt lielas problēmas, norādījuši diplomāti. Viens no strīdiem gan ir valodas formulējums, ka "nevar atgriezties pie normālām attiecībām", kamēr vien Maskava uzbrūk Ukrainai un pārkāpj starptautiskās tiesības. Diplomāti norādījuši, ka Baltijas valstis, vēlas stingrāku pieeju pret Krieviju, tādēļ šai frāzei jābūt spēcīgākai. Taču diplomāti arī piebilda, ka Vācija ir apmierināta ar pašreizējo tekstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
