Ukraina plāno evakuēt civiliedzīvotājus no nesen atbrīvotajām Hersonas un Mikolajivas apgabalu teritorijām, baidoties, ka Krievijas triecienu radītie infrastruktūras bojājumi ir pārāk smagi, lai iedzīvotāji pārciestu ziemu, informē medijs "The Guardian".
Abu apgabalu iedzīvotājiem, pret kuriem Krievijas spēki pēdējo mēnešu laikā regulāri raidīja triecienus, ieteikts pārcelties uz drošākiem rajoniem valsts centrālajā un rietumu daļā, medijam "The Guardian" pavēstīja Ukrainas premjerministra vietniece Irina Vereščuka. Valdība nodrošinātu transportu, izmitināšanu un medicīnisko aprūpi, viņa piebilda.
Evakuācijas notiek nedaudz vairāk kā nedēļu pēc tam, kad Ukraina atbrīvoja Hersonas pilsētu, kas joprojām atrodas tuvu frontes līnijai. Atbrīvošana iezīmēja būtisku panākumu kaujas laukā, savukārt evakuācija izceļ grūtības, ar kurām Ukraina saskaras.
Valsts dienvidu fronte pēdējā laikā bijusi gan Krievijas, gan Ukrainas spēku centienu uzmanības centrā. Krievija veic gaisa triecienus pret Ukrainas energosistēmām un citu infrastruktūru, izraisot plašus elektrības pārrāvumus un miljoniem ukraiņu atstājot bez siltuma, elektrības vai ūdens.
21.novembrī tika ziņots, ka aptuveni 15 Ukrainas reģionos bija četru stundu vai ilgāki elektroenerģijas padeves pārtraukumi. Krievijas raķešu uzlidojumos pēdējo nedēļu laikā tika bojāti vairāk nekā 40% Ukrainas energoobjektu.
Lai gan situācija nesen atbrīvotajos dienvidu apgabalos noveda pie paziņojuma par evakuāciju, daudzviet citur valstī tā ir tikai nedaudz labāka.
Ukrainai piederošās elektroenerģijas kompānijas "Ukrenergo" priekšsēdētājs Volodimirs Kudrickis norādīja, ka elektrības padeves pārtraukumi varētu ilgt no vairākām stundām līdz vairākām dienām, piebilstot: "izturība un drosme ir tas, kas mums šoziem ir vajadzīgs." Uzņēmuma vadītājs arī pauda, ka "tūkstošiem kilometru galvenās augstsprieguma līnijas nedarbojas," ietekmējot visu valsti.
Arī Kijivas mērs Vitālijs Kličko uzsvēris nepieciešamību būt gataviem un apbruņoties ar izturību potenciāla pilnīga elektrības zuduma priekšā. "Patiesībā man nepatīk par to runāt, bet man jābūt gatavam arī situācijai, ka mums nav elektrības, ūdens, apkures un komunikācijas," 18.novembrī, sacīja Kličko.
"Okupanti dara visu, lai aizvāktu ukraiņus, bet šīs ir mūsu mājas, mūsu pilsētas un mēs negribam tās pamest," skaidroja Kijivas mērs.
Kličko gan precizēja piezīmes, kuras viņš un citas Ukrainas amatpersonas izteica šomēnes, uzsverot, ka nevēlas redzēt, ka kāds no Kijivas vairāk nekā trīs miljoniem iedzīvotāju aizbrauktu vai aizbēgtu.
Sliktākajā gadījumā, ja Ukrainas galvaspilsēta paliks bez jebkādas iespējas tikt pie siltuma, Krievijas gaisa uzlidojumu dēļ, kas vērsti pret energosistēmu, un "ja mēs nevarēsim piegādāt ūdeni un elektrību, tad es lūgšu cilvēkus meklēt iespējas pārcelties uz ciemiem un rajoniem Kijivas apkārtnē, kur viņiem varētu būt pieejams ūdens un siltums," medijam "Politico", norādīja Kličko.
Tas ir Kijivas mēra sliktākais scenārijs, un viņš pauž, ka, ja pilsētas iedzīvotāji nevēlas aizbraukt, tad viņiem "jābūt gataviem" un viņiem ir jānodrošina pietiekami daudz dzeramā ūdens un baterijas, lai uzlādētu mobilos telefonus un citas elektroiekārtas, vēsta "Politico".
Ziņas par evakuācijām nāca pēc Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ziņojuma par postījumiem Zaporižjas atomelektrostacijā. Aģentūra dalījās ar informāciju, ka Krievija ieņemtajā objektā nav veikusi atbilstošus drošības pasākumus.
"Viņi [Krievija] vien spēja apstiprināt, ka – neskatoties uz nodarītā kaitējuma apjomu– galvenās iekārtas palika neskartas un nebija tūlītēju kodoldrošības bažu," paziņojumā sacījusi aģentūra.
Šobrīd stacijas reaktori ir izslēgti, bet pastāv risks, ka kodoldegviela varētu pārkarst, ja tiktu pārtraukta enerģijas piegāde, kas darbina dzesēšanas sistēmas, raksta "The Guardian".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
