Krievijas prezidenta Vladimira Putina izsludinātā "daļējā mobilizācija" rit jau divus mēnešus, taču šī procesa organizācija un rezervistu sagatavotība joprojām raisa daudz jautājumu, savā ikdienas ziņojumā raksta Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Bieži iesaukti tiek cilvēki, kuriem ir tiesības nedienēt, atzīmēts ziņojumā. Mobilizētajiem nav ne nepieciešamās sagatavotības, ne motivācijas izpildīt kaujas uzdevumus, bet ekipējumu sev nodrošina viņi paši.
Neskaitāmi piemēri liecina, ka mobilizēto veselības stāvoklis netiek pienācīgi pārbaudīts un daudzi spiesti dienēt ar nopietnām hroniskām slimībām.
Īpaši smagus zaudējumus mobilizētie cietuši Luhanskas apgabala Svatoves apkārtnē, kur karavīri tika atstāti rakt ierakumus artilērijas apšaudes apstākļos, raksta briti.
Savukārt Doneckas apgabalā rezervisti lielā skaitā gājuši bojā frontālos uzbrukumos spēcīgām Ukrainas aizsardzības pozīcijām pie Bahmutas.
Britu izlūkdienests domā, ka Kremlim būtu jāsatraucas par to, ka arvien vairāk mobilizēto ģimeņu locekļi ir gatavi riskēt ar arestu un protestē pret savu tuvinieku dienesta apstākļiem.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
