Krievijas prezidenta Vladimira Putina 2022.gada jūlijā apstiprinātie grozījumi 2012.gada "Ārvalstu aģentu likumā", kas tiek plaši izmantots, lai apspiestu režīma pretiniekus, spēkā stāsies 1.decembrī, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
2012. gada likumā "ārvalstu aģenti" definēti kā privātpersonas vai organizācijas, kas saņēmušas finansiālu atbalstu no ārvalstīm. Ar grozījumiem definīciju paplašinās, attiecinot to arī uz tiem, kurus var apsūdzēt par nedefinētu ārvalstu dalībnieku "ietekmi vai spiedienu".
Tieslietu ministrijai būs arī pilnvaras publicēt "ārvalstu aģentu" personas datus un adreses, šīs personas, pakļaujot vajāšanas riskam.
Jaunie likumi vēl vairāk paplašinās Krievijas valstij pieejamās represīvās pilnvaras. Šie grozījumi tikai turpina tendenci, kuru Putins uzsāka, atgriežoties pie prezidentūras 2012. gadā, tomēr kopš iebrukuma Ukrainā, tā ir strauji attīstījusies.
Kremlis, iespējams, rīkojas priekšlaicīgi, lai novērstu lielāku iekšpolitisko nestabilitāti un nesaskaņas, jo konflikts joprojām nav atrisināts un arvien vairāk sāk ietekmēt Krievijas pilsoņu ikdienas dzīvi.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
