NATO sabiedrotie 29.novembrī paziņoja, ka palīdzēs Ukrainai atjaunot enerģētikas infrastruktūru, ko smagi ietekmējusi Krievijas bombardēšana. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nosodīja Maskavas centienus, aizvien pieaugošo ziemas aukstumu, izmantot kā "kara ieroci", informē medijs "Reuters".
Krievija kopš oktobra aptuveni reizi nedēļā veic raķešu uzbrukumus Ukrainas elektrotīkliem un apkures infrastruktūrai. Kijiva un tās sabiedrotie norāda, ka tas ir kara noziegums, kas vērsts pret civiliedzīvotājiem. Krievija atzīst uzbrukumu Ukrainas infrastruktūrai, taču noliedz, ka apzināti cenšas kaitēt civiliedzīvotājiem.
"Krievija izmanto brutālus raķešu un dronu uzbrukumus, lai jau šajā ziemā atstātu Ukrainu aukstu un tumšu," sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, sanāksmē Rumānijas galvaspilsētā, citē "Politico".
"Vladimirs Putins cenšas izmantot ziemu kā kara ieroci, lai piespiestu ukraiņus nosalt vai bēgt no savas zemes. Viņš cenšas salauzt drosmīgo ukraiņu tautas gribu un sašķelt visus, kas viņus atbalsta," norādīja ģenerālsekretārs.
NATO dalībvalstu ārlietu ministri apņēmās pastiprināt politisko un praktisko atbalstu Ukrainai un uzturēt to tik ilgi, cik nepieciešams. "Krievijas agresija, tostarp tās nepārtrauktie un nepiedodamie uzbrukumi Ukrainas civilajai un enerģētikas infrastruktūrai, atstāj miljoniem ukraiņu bez pamatvajadzībām ikdienas dzīvei," teikts paziņojumā.
Ukraina savukārt mudināja savus Rietumu partnerus apgādāt to ar pretgaisa aizsardzības sistēmām un transformatoriem, lai mazinātu Krievijas triecienu ietekmi.
"Ja mums ir transformatori un ģeneratori, mēs varam atjaunot savas enerģētikas vajadzības. Ja mums ir pretgaisa aizsardzības sistēmas, mēs varam aizsargāties no nākamajiem Krievijas raķešu triecieniem," sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, piebilstot, ka "raķešu sistēmas "Patriot" un transformatori ir tas, kas Ukrainai šobrīd ir visvairāk vajadzīgs."
Stoltenbergs sacīja, ka sabiedrotie apsprieduši "Patriot" raķešu sistēmu pretgaisa aizsardzības nodrošināšanu, taču brīdināja, ka piegādātajām sistēmām jābūt efektīvām, jāuztur un jānodrošina pietiekama munīcija, kas pati par sevi ir "milzīgs izaicinājums".
ASV paziņoja, ka tā nodrošinās aptuveni 51 miljonu eiro, lai iegādātos elektrotīkla iekārtas Ukrainai. "Šis aprīkojums tiks ātri piegādāts Ukrainai ārkārtas situācijā, lai palīdzētu ukraiņiem ziemas laikā," teikts Valsts departamenta paziņojumā, piebilstot, ka šajā paketē būs iekļauti sadales transformatori, strāvas slēdži un citu iekārtu ģeneratori.
Ārlietu ministri vēlreiz apstiprināja 2008. gada NATO samita lēmumu, ka Ukraina kļūs par alianses dalībvalsti, tomēr, tāpat kā 2008. gadā, nebija neviena konkrēta soļa, kas faktiski tuvinātu valsti NATO.
NATO arī mudināka ieroču ražotājus paātrināt ražošanu, bet kāds Eiropas diplomāts norādīja, ka ir arvien lielākas problēmas ar piegādes jaudu.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, aicināja NATO uzsākt tanku piegādes Ukrainai, sakot, ka aliansei to ir pietiekami daudz, lai tos varētu izmantot.
"Mans vēstījums ārlietu ministriem šodienas NATO sanāksmē ir vienkāršs: saglabājiet mieru un dodiet tankus," savā "Twitter" profilā ierakstīja Landsberģis.
Rietumu lielvalstis ir izvairījušās iet pa šo ceļu, baidoties, ka tas varētu palielināt tiešu konflikta risku ar Krieviju, raksta "Politico".
Krievijas iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
