Leiena runā par 100 tūkstošiem ukraiņu kritušo un ievainoto; Ģenerālštābs neapstiprina  (10)

Trešdien mikroblogošanas vietnē "Twitter" publicētajā video Leiena teica, ka Ukrainā "gājuši bojā vairāk nekā 20 tūkstoši mierīgo iedzīvotāju un 100 tūkstoši ukraiņu karavīru". Taču pēc tam ieraksts izņemts un publicēts jau bez upuru skaita novērtējuma, raksta raidsabiedrības BBC krievu valodas dienests. Teikto par 100 tūkstošiem kritušo ukraiņu un video rediģēšanu ātri pārtvēra Krievijas militārie blogeri.

Vēlāk Komisijas pārstāve Dana Spinanta publicēja ierakstu, kurā pateicās par lasītāju vērību un precizēja, ka: "Izmantotās aplēses bija ņemtas no ārējiem avotiem un tās attiecas kā uz nogalinātajiem, tā ievainotajiem, un tām bija jāraksturo Krievijas nežēlība."

Leienas runa kopumā bija veltīta ierosinājumam konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus un veidot tribunālu Krievijas noziegumu izmeklēšanai. Teksts un video bija publicēts arī Eiropas Komisijas vietnē.

Ukraina karā bojāgājušo skaitu nav atklājusi un norāda, ka to nevar precīzi noteikt, jo daļa teritorijas, tostarp Mariupole, joprojām ir okupēta. Ukrainas prezidents Zelenskis iepriekš teica, ka Ukrainas spēku zaudējumi ir būtiski mazāki nekā Krievijai.

Reaģējot uz Leienas trešdien teikto, Ukrainas armijas Ģenerālštābs paziņoja, ka nevar apstiprināt šo skaitli. "Ukrainas armijas zaudējumi ir ierobežotas piekļuves dienesta informācija. Tai pat laikā, ja tas, ko teica Eiropas Komisijas vadītāja, ļaus saukt pie atbildības valsti-agresoru, mēs varam tikai atbalstīt darbības, kas veicinās taisnīgi sodu ukraiņu tautas genocīda organizētājiem," citē aģentūra UNIAN.

Jāpiebilst, ka iepriekš ar līdzīgu vērtējumu par karā kritušajiem klajā nāca Pentagons. "Mēs runājam par nogalināto un ievainoto Krievijas karavīru skaitu, kas ir ievērojami lielāks par 100 tūkstošiem. Droši vien tas pats ir Ukrainas pusē," novembrī ASV ģenerāli Marku Milliju citēja aģentūra "Reuters". Ģenerālis neprecizēja, no kurienes iegūti šādi dati.

Krievija savu kritušo skaitu pēdējo reizi minēja 21. septembrī, runājot par 5937 kritušajiem. Tiesa, BBC un "Medizona" izmeklēšanā no atklātajiem avotiem ir izdevies identificēt jau vairāk nekā 9300 Krievijas pusē kritušos.

Savukārt Ukrainas Ģenerālštābs savā jaunākajā ziņojumā kritušo Krievijas karavīru skaitu vērtē virs 88 tūkstošiem.

Jūnija sākumā Ukrainas Prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs teica, ka kopš kara sākuma gājuši bojā līdz 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru. Plašāk komentēt bojāgājušo skaitu Ukraina izvairās. Aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara jūlijā norādīja, ka Ukrainas zaudējumu karā ir valsts noslēpums.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.