Kopš Krievijas iebrukuma sākuma krituši līdz 13 000 Ukrainas karavīru  (23)

"Mums ir oficiālas aplēses no Ģenerālštāba (..) Un tajās ir no 10 000 līdz 13 000 mirušo," Podoļaks paziņoja Ukrainas televīzijas 24. kanālam.

Zelenskis publiskos oficiālos datus, "kad pienāks īstais brīdis", piebilda Podoļaks.

Jūnijā, kad Krievijas spēki mēģināja pilnībā ieņemt Luhanskas apgabalu, Zelenskis paziņoja, ka Ukraina zaudē "60 līdz 100 karavīru dienā, kas tiek nogalināti karadarbībā, un apmēram 500 cilvēku tiek ievainoti karadarbībā".

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu septembrī paziņoja, ka pirmajos septiņos karadarbības mēnešos nogalināti 5937 Krievijas karavīri.

Abas puses tiek turētas aizdomās par savu zaudējumu samazināšanu, lai izvairītos no savu karavīru morāles graušanas.

ASV ģenerālis Marks Milijs novembrī paziņoja, ka Ukrainā ir krituši vai ievainoti vairāk nekā 100 000 Krievijas militārpersonu, un ka Ukrainas spēki varbūt cietuši līdzīgus zaudējumus.

Karadarbībā, kas ir sīvākā Eiropā pēdējo gadu desmitu laikā, arī ir nogalināti tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju.

Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko negrib iesaistīties karā ar Ukrainu un rada informatīvo fonu, lai pretotos Krievijas spiedienam, jaunākajā analīzē par Krievijas iebrukumu Ukrainā norāda ASV Kara studiju institūts (ISW).

Lukašenko ceturtdien sacīja: "Ukraina ar jebkādu ieganstu, visdrīzāk, cenšas konfliktā ievilkt NATO dalībvalstu karaspēku. To visu apstiprina nesenā raķetes nogāšanās Polijā."

Savukārt Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins sacīja: "Negribu, lai kāds baidītos, ka rīt sāksies karš. Un arī prezidents savā ziņojumā uzsvēra – tiešas gatavošanās karam nav."

Kā norāda ASV domnīcas analītiķi, Lukašenko paziņojumā ir divi mērķi.

Pirmkārt, radīt spriedzi uz Baltkrievijas-Ukrainas robežas un tādā veidā piespiest Ukrainu turēt tur lielus spēkus, kas varētu tikt iesaistīti citos virzienos.

Otru un krietni svarīgāku mērķi ISW eksperti saskata tajā, ka Baltkrievijas oficiālās amatpersonas galveno akcentu liek uz it kā pieaugošajiem draudiem Baltkrievijai no Rietumu puses.

Viņi uzskata, ka tādā veidā Minska rada "informatīvos nosacījumus", lai pretotos Maskavas spiedienam panākt, ka Baltkrievijas armija tiešā veidā piedalās karā pret Ukrainu.

Iespējamību, ka Baltkrievijas karaspēks varētu tiešā veidā piedalīties karā, ISW eksperti joprojām vērtē kā ārkārtīgi zemu.