Polijas Seims, pieminot divus pierobežas ciemā, visticamāk, ukraiņu raķetes nogalinātos poļu vīrus, noturēja klusuma brīdi. "Pieminam bojāgājušos un bruņojam ukraiņus," – tāds ir kopējais Rietumu vēstījums pēc asiņainā incidenta. Vienā no amerikāņu ikvakara analītiskajiem humora šoviem dažas dienas pēc 15. novembra incidenta komiķis Trevors Noa situācijas atrisinājumu savai daudzmiljonu auditorijai īsināja līdz "labā ziņa, ka NATO nav jāiet karot ar Krieviju". Tikmēr tepat Eiropā ne viens vien akadēmiķis un politiķis pirmajā diennaktī pēc notikušā piesauca NATO 5. panta aktivizēšanas nepieciešamību. Skaidrojam, kāpēc tas nenotika.
Skaidrības labad gan jāsaka, ka jau incidenta vakarā, kad sākotnējā informācija liecināja, ka NATO valstī Polijā nogāzusies tieši Krievijas raķete, ne mazāks politiskās un akadēmiskās vides flangs tūlītēji centās atvēsināt ieroču žvadzinātājus, ka tā tās lietas nenotiek vis. Kā arguments tika minēts gan tas, ka to tikai Kremlis vēlas, kā publiski karā zaudēt NATO, ne Ukrainai, gan aspekts, ka šāds pavērsiens Krievijas melu propagandu, kas jau kopš invāzijas sākuma izplata vēsti, ka tā karo pret NATO vai visiem Rietumiem, pārvērstu taustāmā realitātē.
Tomēr vairums norādīja, ka pašos pamatos 5. panta pielietošanai ir konkrēts un atrunāts mehānisms. "Dārgie draugi, nav tādas lietas kā "5. panta iedarbināšana". Tas nenotiek automātiski. Nav lāzera stara, kas atver durvis, kad pieejat pie tām, kā tas ir viesnīcā vai veikalā. 5. pants ir politisks lēmums. Šajā gadījumā 4. panta konsultācijas šķiet piemērotas, kamēr mums nav vairāk faktu," drīz pēc notikušā tvītoja bijušais ASV armijas komandieris Eiropā, atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess. Turklāt Hodžess neslēpj, ka vēlas redzēt aktīvāku Ukrainas bruņošanu un tās uzvaru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
