Polijas ārlietu ministra vietnieks Marcins Pšidačs nosodījis Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumus, ka nepieciešams apsvērt, kā sniegt Krievijai "drošības garantijas", lai izbeigtu tās uzsākto karu pret Ukrainu.
Kā ziņots, sestdien pārraidītajā intervijā televīzijas kanālam TF1, kas tikusi ierakstīta Elizejas pils saimnieka pagājušās nedēļas vizītes laikā ASV, Makrons izteicies, ka Eiropai jābūt gatavai nākotnes drošības arhitektūrai un jādomā par to, kā "dot Krievijai garantijas dienā, kad tā atgriezīsies pie sarunu galda".
"Tas nozīmē, ka viens no būtiskajiem jautājumiem, kas mums jārisina, kā [Krievijas] prezidents Vladimirs Putins vienmēr norādījis, ir bailes no NATO pietuvošanās tieši pie tās (Krievijas) durvīm un no tādu ieroču izvietošanas, kas var apdraudēt Krieviju," norādījis Francijas prezidents.
Viņš piebildis, ka Krievijas izolēšana esot sliktākais iespējamais risinājums attiecībās ar Putinu.
"Mēs uzskatām, ka [tieši] ar izolācijas politiku varam sasniegt savus mērķus," sarunā ar radiostaciju RMF FM otrdien Makronam iebildis Pšidačs, piebilstot, ka jebkādas telefonsarunas ar Putinu diktatoru vienīgi "iekšēji stiprina", jo apliecina viņa pārliecību par Rietumu vājumu.
Turklāt Makrona ideja par nepieciešamību apmierināt Krievijas drošības vajadzības ikvienam Polijā un Austrumeiropā šķiet neaptverama, jo nav skaidrs pret ko Maskava vēlas aizsargāties, norādījis ministra vietnieks.
Gluži pretēji, tā ir Ukraina un citas Austrumeiropas valstis, kam nepieciešamas drošības garantijas pret Maskavu, uzsvērusi poļu amatpersona, piebilstot, ka tā nav Krievija, kas ir apdraudēta, un ka tieši Krievija apdraud citas valstis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
