ASV, Somija un Zviedrija ceturtdien mudināja Turciju jau drīzumā atbalstīt abu ziemeļvalstu uzņemšanu NATO, norādot, ka tās izpildījušas solījumus attiecībā uz kaujiniekiem, ko bija pieprasījusi Ankara.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Somijas un Zviedrijas ārlietu ministri, ceturtdien tiekoties Vašingtonā, atturējās no vilšanās vai draudu paušanas Turcijai saistībā ar tās kavēšanos atbalstīt abu ziemeļvalstu uzņemšanu NATO.
"Esmu pārliecināts, ka NATO drīz uzņems Somiju un Zviedriju kā dalībvalstis," Blinkens sacīja kopīgajā preses konferencē.
"Abas valstis spērušas būtiskus, konkrētus soļus, lai izpildītu savas saistības, ieskaitot tās, kas ir saistītas ar mūsu sabiedrotā Turcijas bažām drošības jomā," sacīja Blinkens.
Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto norādīja, ka saistības, ko abas valstis šogad apņēmās Turcijas priekšā, "ļoti lielā mērā ir izpildītas".
Viņš pauda cerību, ka Somija un Zviedrija varēs pievienoties februārī, kad arī Ungārija būs ziemeļvalstu uzņemšanu apstiprinājusi.
"Protams, mums joprojām nav skaidra datuma un skaidra plāna, kad Turcija risinās šo jautājumu," viņš sacīja.
Turcijā prezidenta vēlēšanas gaidāmas jūnijā, un daži eksperti pieļauj, ka patlabanējais valsts galva Redžeps Tajips Erdogans, kam būs jācīnās par pārvēlēšanu, līdz tam laikam ieņems bezkompromisa nostāju.
Ankara pieprasījusi, lai Zviedrija un Somija ieņem stingrāku nostāju pret kurdu grupējumiem, kurus tā dēvē par "teroristiskiem", apmaiņā pret atbalstu uzņemšanai NATO.
Zviedrija pagājušajā nedēļā izdeva Turcijai Mahmutu Tatu, kuru Ankara bija izsludinājusi meklēšanā saistībā ar viņa dalību Kurdistānas Strādnieku partijā (PKK), ko Turcija un vairākas rietumvalstis uzskata par teroristu organizāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
