Kremlis, visticamāk, nav atteicies no saviem plaša mēroga mērķiem Ukrainā, par spīti Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova paziņojumam, kas izskanēja pirmo reizi, ka Maskavas pašreizējais teritoriālais mērķis ir pilnībā sagrābt četrus daļēji okupētos Ukrainas apgabalus, vēsta ASV bāzētā domnīca "Institute for the Study of War"
8.decembrī Peskovs izmantoja iespēju vēl vairāk mazināt iespēju nonākt pie miera sarunu galda, izvēršot Krievijas prezidenta Vladimira Putina 7. decembra piezīmes par "jaunu Krievijas teritoriju apgūšanu. Atbildot uz žurnālista jautājumu par Kremļa sākotnējo mērķi karam, Peskovs paziņoja, ka viens no galvenajiem Krievijas "speciālās militārās operācijas" mērķiem Ukrainā bija "aizsargāt Ukrainas dienvidaustrumu un Donbasa iedzīvotājus". Preses sekretārs arī norādīja, ka netiek runāts par jaunu teritoriju aneksiju, jo "vēl ir daudz darāmā, lai pilnībā okupētu Donecku, Luhansku, Zaporižju un Hersonas apgabalu".
Peskovs gan atkārtoti uzsvēra, ka Kremlis Ukrainā turpina īstenot savus "demilitarizācijas" un "denacifikācijas" mērķus, kas apliecina, ka Krievija joprojām cenšas īstenot režīma maiņu un likvidēt Ukrainas spēju pretoties turpmākiem Krievijas uzbrukumiem vai spiedienam. Citiem vārdiem sakot, Kremļa mērķi joprojām paliek nemainīgi no tiem, kas tika izvirzīti pēc Krievijas spēku atvilkšanas no Kijivas. Peskova komentāri nebija ievirze citos Krievijas kara mērķos vai prasībās, secina domnīca.
Savukārt ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs paziņoja, ka cīņas Ukrainā , neskatoties uz neseno cīņas tempu samazināšanos, šoziem var saasināties. Milija vērtējums atšķiras no ASV Nacionālās izlūkošanas direktora Avrila Heinsa 3. decembra prognozes, ka kara tempi Ukrainā ziemas gaitā palēnināsies, lai kaujas varētu atsākties 2023. gada pavasarī.
Millija paziņojums vēsta, ka Ukrainas spēki varēs izmantot laika apstākļus, jo ziema veicina mehanizētu karadarbību Ukrainā. ISW vērtē, ka Ukrainas spēki, iespējams, gatavojas izmantot sasalušā reljefa priekšrocības, lai pārvietotos vieglāk, nekā varēja dubļainajos rudens mēnešos, un ka Kijivas turpmākie operatīvie panākumi ir atkarīgi no spējas arī ziemā turpināt secīgas nepārtrauktas operācijas.
Tikmēr Vācijas kanclers Olafs Šolcs 8.decembrī paziņoja, ka Krievijas kodoluzbrukuma iespējamības risks šobrīd ir zems. Šolcs apgalvoja, ka "Krievija pārtrauca draudēt izmantot kodolieročus, jo starptautiskā arēna novilka sarkano līniju".
Gan Šolca, gan Putina izteikumi liecina par to, ka, lai gan Krievijas amatpersonas var izmantot kodolieroču grabināšanu un iebiedēšanas retoriku, Krievijas amatpersonām nav nodoma tās faktiski izmantot kaujas laukā, raksta ISW.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
