Krievijas minimālie politiskie mērķi saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā nav mainījušies, taču tos realizēt ar pašreizējo stratēģiju okupantiem, visticamāk, neizdosies, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Londona atgādina, ka 8. decembrī Krievijas prezidenta pārstāvis Dmitrijs Peskovs atkārtoti formulēja Maskavas veiktā iebrukuma galvenos mērķus. Viņš sacīja, ka viens no Krievijas galvenajiem mērķiem ir Donbasa un Ukrainas dienvidaustrumu iedzīvotāju "aizsardzība", taču norādīja, ka vēl ir daudz darāmā saistībā ar šo teritoriju "atbrīvošanu".
Peskova komentāri liecina, ka Krievijas pašreizējie minimālie kara politiskie mērķi paliek nemainīgi. Krievija, visticamāk, joprojām cenšas paplašināt kontroli pār visiem Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem. Krievijas militārie plānotāji joprojām cenšas par prioritāti izvirzīt došanos dziļāk Doneckas apgabalā, norāda Lielbritānijas ministrija.
Tomēr Krievijas stratēģija šobrīd, visticamāk, neļaus sasniegt izvirzītos mērķus: ir maz ticams, ka Krievijas militārpersonas šobrīd spēs radīt efektīvus triecienspēkus, kas spētu atkarot šīs teritorijas. Tāpat maz ticams, ka tuvāko mēnešu laikā Krievijas sauszemes spēki tiks pie nozīmīgiem panākumiem, noslēgumā raksta britu izlūki.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
