Krievijas Federācija gatavo 200 tūkstošu rezervistu partiju un okupanti vēlreiz mēģinās ieņemt Kijivu, intervijā žurnālam "The Economist" stāstīja Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs.
Par spīti virknei sakāvju kaujas laukā un smagajiem Krievijas dzīvā spēkā, kā arī tehnikas zaudējumiem, atsevišķi kara vērotāji un analītiķi jau iepriekš ir norādījuši, ka Maskava gatavojas ilgam karam un ka diktators Vladimirs Putins nav atteicies no plāniem ieņemt Kijivu.
Krievijas iebrukums Ukrainā ilgst jau vairāk nekā deviņus mēnešus. Šajā laikā Krievija ne tikai nav sasniegusi nevienu no saviem stratēģiskajiem mērķiem, bet arī ir cietusi virkni zaudējumu – Kijivas un Harkivas apgabalos, Limānā un Hersonā.
Kara sākumposmā Krievijas spēki atradās jau Kijivas pievārtē un mēģināja pilsētu ielenkt. Tomēr Ukrainas aizstāvji spēja ofensīvu apturēt un marta beigās aprīļa sākumā okupanti no Kijivas apkārtnes un valsts ziemeļiem tika padzīti.
Tagad to, ka nevar izslēgt atkārtotu Krievijas uzbrukumu Kijivai, runājot par mobilizāciju Krievijā, paziņojis Zalužnijs.
"Krievijas mobilizācija nostrādāja. Nav tiesa, ka viņu problēmas ir tik šausmīgas, ka šie cilvēki nekaros. Viņi karos. Cars saka viņiem iet karot un viņi iet karot. Es izpētīju divu Čečenijas karu vēsturi – viss bija tieši tāpat. Varbūt viņi nav tik labi apgādāti, bet viņi vienalga rada mums problēmu. Saskaņā ar mūsu aplēsēm viņiem ir 1,2 – 1,5 miljonu cilvēku rezerve. Krievi gatavo aptuveni 200 tūkstošus jaunu karavīru. Es nešaubos, ka viņi atkal ies uz Kijivu," citē medijs.
Jāatgādina, ka Ukrainas armijas Ģenerālštābs jau oktobra beigās brīdināja, ka okupanti varētu vēlreiz mēģināt uzbrukt Kijivai no Baltkrievijas teritorijas caur Čornobiļas piesārņojuma zonu vai Čerņihivas apgabalu.
Arī ASV domnīca "Institute for the Study of War" (ISW) decembrī lēsa, ka Krievijas maksimālie mērķi Ukrainā nav mainījušies.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
