Serbija ceturtdien oficiāli pieprasīja, lai tās drošības spēkiem ļautu atgriezties Kosovā, neskatoties uz Rietumu brīdinājumiem, ka šādi aicinājumi netiks pieņemti un tikai pastiprinās spriedzi šajā Balkānu reģionā, raksta "Associated Press" (AP).
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs valsts televīzijai RTS sacīja, ka viņa valdība lūgusi NATO vadīto miera uzturēšanas spēku komandierim Kosovā atļaut atgriezties līdz 1000 Serbijas armijas un policistu, kurus izvietotu pārsvarā serbu apdzīvotajā Kosovas ziemeļu daļā.
"Lūgumā teikts, ka noteikts skaits [Serbijas karavīru] no 100 līdz pat 1000 atgriežas Kosovā," sacīja Vučičs.
Serbijas amatpersonas apgalvo, ka NATO un Eiropas Savienības vadītās miera uzturēšanas misijas nespēj aizsargāt Kosovas serbu minoritāti.
Maz ticams, ka šis Serbijas lūgums tiks izpildīts, jo tas "de facto" nozīmētu Kosovas etnisko serbu apdzīvoto ziemeļu reģionu drošības nodošanu serbu spēkiem, kas ievērojami palielinātu spriedzi Balkānos.
Vācijas un ASV amatpersonas asi noraidījušas jebkādas idejas par Serbijas drošības spēku atgriešanos reģionā.
Serbija faktiski zaudēja kontroli pār Kosovu 1999. gadā, kad NATO iesaistījās militārajā konfliktā, lai pārtrauktu etnisko albāņu nogalināšanu un izraidīšanu no provinces.
2008. gada 17. februārī Kosova pasludināja neatkarību. Tā paša gada oktobrī pēc Serbijas lūguma ANO Ģenerālā asambleja lika Starptautiskajai Tiesai izskatīt jautājumu par to, vai Kosovas neatkarības pasludināšana bija likumīga. 2010. gadā Starptautiskā Tiesa paziņoja, ka, pasludinot neatkarību, Kosova nav pārkāpusi starptautiskās tiesības. Šobrīd Kosovu ir atzinušas vairāk nekā 100 valstis. Serbija, Krievija, kā arī piecas ES dalībvalstis, tostarp Spānija, Kosovu nav atzinušas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
