Lēmumu par gada lielās preses konferences atcelšanu burtiski pēdējā minūtē pirms tās izsludināšanas personīgi atcēlis pats Krievijas diktators Vladimirs Putins, atsaucoties uz sešiem avotiem Kremlī un valdībā, raksta portāls "The Moscow Times".
Ierēdņi pirms Putina pēdējā mirkļa lēmuma jau gatavojušies konferences norisei, norāda raksta autors.
Kremļa saimnieks gada noslēguma lielās preses konferences, kurās vairākas stundas atbild uz žurnālistu jautājumiem, ir rīkojis pēdējos 10 gadus bez pārtraukuma, kā arī aizvadījis tās savos pirmajos prezidentūras termiņos no 2001. līdz 2008. gadam. Tāpēc Putina runasvīra Dmitrija Peskova pirmdienas paziņojums, ka šogad konference nenotiks, turklāt gadā ar tik būtiskiem notikumiem kā iebrukums Ukrainā, bija pārsteigums.
Konferenci atcelt likušas Kremļa bažas, ka tajā dominētu Ukrainas kara tematika, raksta "The Moscow Times". Galvenokārt satraukumu radījušas bailes, ka Kijiva pirms šī pasākuma varētu sarīkot kādu lielu uzbrukumu, ko nevarētu ignorēt.
"Neviens nevar 100% garantēt", ka šāds uzbrukums nenotiktu, medijam atklājusi kāda Kremļa amatpersona.
"Prezidents to apzinājās, un tas bija spēcīgs arguments pret preses konferences rīkošanu," citē laikraksts.
Krievija pēdējos mēnešos ir cietusi sakāves Ukrainā, tostarp atkāpšanos no Hersonas, kas bija vienīgā kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ieņemtā apgabala galvaspilsēta. Tāpat Ukrainas droni ir sprāguši Krievijas lidlaukos tālu no frontes līnijas.
"Lēmums atcelt preses konferenci ir rets signāls tam, kā notikumi kaujas laukā tieši ietekmē politisko lēmumu pieņemšanu Maskavā," secina "The Moscow Times".
Medijs atgādina, ka Putins šogad nav rīkojis arī tradicionālo "tiešo līniju", kurā ļaudis no dažādām valsts malām ar TV starpniecību var uzdot viņam jautājumus. Tāpat Kremlis joprojām nav noteicis datumu ikgadējai uzrunai likumdevējiem par stāvokli valstī, lai gan iepriekš Peskovs teica, ka tā notiks septembrī.
Portāla avoti atklāj, ka gatavošanās lielajai preses konferencei jau ritējusi pilnā sparā, runu rakstītājiem jau doti uzdevumu fokusēties uz noteiktām tēmām. Viens no avotiem skaidro, ka, lai gan visi sapratuši, ka karš nerit Krievijai labvēlīgāko gaitu, visi domājuši, ka "nesatricināmais" Putins tik un tā aizvadīs konferenci un kā parasti spēs pagriezt situāciju sev par labu. "Galu galā, Krievija patiešām ir ielenkts cietoksnis, un Putins ir tā komandieris," medijs citē vienu no avotiem.
Tomēr satraukumu vairojusi okupantu atkāpšanās no Hersonas, pirms tam sprādziens uz Krimas tilta un problēmas mobilizācijas gaitā, kā arī Ukrainas uzbrukumi Krievijas teritorijā.
"Saskaņā ar Kremļa amatpersonas teikto pēdējais piliens prezidentam bija drošības dienestu nespēja garantēt, ka tieši pirms preses konferences nenotiks liels Ukrainas uzbrukums," raksta portāls.
Putins, kurš rūpējas par savu tēlu un nevēlas sevi asociēt ar sliktām ziņām, ilgāk nekā mēnesi nav neko komentējis par okupantu atkāpšanos no Hersonas, norāda viens no medija avotiem. Taču konferencē būtu neiespējami izvairīties no Ukrainas temata.
"Delfi" jau ziņoja, ka eksperti Putina atteikšanos no ikgadējā pasākuma saista ar labo ziņu trūkumu.
Šī gada lielākais notikums, kas tieši ietekmējis notikumus Krievijā un pasaulē, ir Maskavas sāktā pilna mēroga agresija pret Ukrainu.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.