Japāna atteiksies no sešus gadu desmitus piekoptās pēckara drošības politikas un bruņosies ar vienu no pasaulē lielākajiem aizsardzības budžetiem, lai cīnītos pret "bezprecedenta un vislielāko stratēģisko izaicinājumu", ko rada Ķīnas pieaugošā militārā agresija, raksta "Financial Times" (FT).
Piektdien publiskotajā jaunajā nacionālās drošības stratēģijā Tokija izklāstīja savus mērķus aktīvāk piedalīties reģionālajā drošībā, sakot, ka tā "sasniegs jaunu līdzsvaru starptautiskajās attiecībās", ciešāk sadarbojoties ar ASV un tās sabiedrotajiem, lai panāktu "brīvu un atvērtu Indijas un Klusā okeāna reģionu".
"Japānas drošības vide ir smagākā un sarežģītākā, kāda tā ir bijusi kopš [Otrā pasaules kara] beigām," teikts stratēģijā, kas tiks īstenota nākamajā desmitgadē. "Mēs fundamentāli stiprināsim aizsardzības spējas kā pēdējo nacionālās drošības garantiju."
Premjerministra Fumio Kišidas vadībā Japāna ir pieņēmusi agresīvāku nostāju, veidojot dziļākas drošības saites ar sabiedrotajiem ārpus ASV, īpaši pēc tam, kad Krievijas iebrukums Ukrainā atklāja līdzīga konflikta risku Taivānā.
Taču tās lēmums iegūt prettriecienu spējas, kas izklāstīts trīs būtiskos ar drošību saistītos dokumentos, kas tika prezentēti piektdien, iezīmē Japānas nozīmīgāko atkāpšanos no pacifistiskās nostājas, kas iekļauta tās konstitūcijā, un, visticamāk, izraisīs spēcīgu Ķīnas reakciju, norāda FT.
Nākamo piecu gadu laikā Tokija plāno tērēt 313 miljardus ASV dolāru, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas, palielinot militāros izdevumus līdz aptuveni diviem procentiem no pašreizējā iekšzemes kopprodukta. Kopš 20. gadsimta 60. gadiem Japāna ir saglabājusi pašas noteikto ierobežojumu militārajiem izdevumiem aptuveni viena procenta apmērā no IKP.
Saskaņā ar vidēja termiņa aizsardzības programmu budžetā ir iekļauts finansējums, lai iegādātos "Tomahawk" spārnotās raķetes no ASV, paplašinātu vietējo zeme-kuģis spārnoto raķešu diapazonu un izstrādātu hiperskaņas ieročus. Ievērojami finansiālie resursi tiks tērēti integrētās gaisa un pretraķešu aizsardzības spēju uzlabošanai, tostarp radara uzlabošanai raķešu sistēmai "Patriot", lai cīnītos pret hiperskaņas ieročiem.
Papildus aizsardzības spēju paplašināšanai Japāna arī izveidos ietvaru ārpus tās oficiālās attīstības palīdzības programmas, kas ļaus tai nodrošināt finansējumu jūrniecības spēju un militārās infrastruktūras stiprināšanai Dienvidaustrumāzijas valstīs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
