Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka sarunās Minskā ar Baltkrievijas kolēģi Aleksandru Lukašenko viņš konstruktīvi pārrunāja galvenos divpusējo attiecību jautājumus drošības, aizsardzības un ekonomikas jomās.
"Lietišķi un konstruktīvi tika izskatīti galvenie Krievijas un Baltkrievijas attiecību jautājumi ekonomiskajā, kultūras un humanitārajā jomās, drošības un aizsardzības jomā. Protams, apspriešanās norisinājās, ņemot vērā situāciju pasaulē," Putins pavēstīja žurnālistiem pēc Krievijas un Baltkrievijas sarunām.
Viņš norādīja, ka Krievija negrasās aprīt kādas valstis, tajā skaitā Baltkrieviju.
"Krievija nav ieinteresēta nevienu "aprīt", tam vienkārši nav lietderīgi," sacīja Putins, atbildot uz žurnālistu jautājumu.
Tikmēr Lukašenko pateicās Putinam par atbalstu valsts aizsardzības spējām un sacīja, ka Baltkrievija ar Krievijas palīdzību apmāca apkalpes lidot ar lidmašīnām, kas spēj pārvadāt speciālu munīciju.
Lukašenko arī pavēstīja, ka Baltkrievija kaujas dežūrā nodevusi Krievijas piegādātās raķešu sistēmas S-400 un "Iskander".
Putins norādīja, ka sarunas bija lietderīgas un savlaicīgas. Pēc Putina teiktā, īpaši lietderīgi bijis apkopot Krievijas un Baltkrievijas ministriju un dienestu gada laikā paveiktā darba rezultātus, kā arī iezīmēt turpmākos soļus.
Viņš norādīja, ka Krievija un Baltkrievija vienojušās par galvenajiem cenu veidošanas parametriem enerģētikas sektorā.
Viņš atgādināja, ka Krievija piegādā naftu un gāzi "ar ļoti izdevīgiem, preferenciāliem nosacījumiem, kas apliecina mūsu partnerības priviliģēto raksturu, ir nopietns atbalsta pasākums Baltkrievijas ekonomikai".
Putins arī pavēstīja, ka Krievija un Baltkrievija kopīgi un efektīvi pretojas sankcijām un koordinē soļus, lai mazinātu to ietekmi uz abu valstu ekonomiku.
"Kopā mēs pretojamies nedraudzīgo valstu sankciju spiedienam, mēģinājumiem izolēt Krieviju un Baltkrieviju no globālajiem tirgiem, koordinējam pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu nelegālo ierobežojošo pasākumu ietekmi uz mūsu valstu ekonomiku. Jāteic, ka mēs to darām diezgan pārliecinoši un efektīvi," paziņoja Putins.
Putins pirmdien ieradies vizītē Baltkrievijā, raisot bažas par Minskas ievilkšanu sauszemes karā pret Ukrainu un jaunas frontes atklāšanu.
Pēdējo reizi Putins Minsku apmeklēja 2019.gadā - pirms pandēmijas un iepriekš nepieredzētajiem masu protestiem pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
"Šajās sarunās tiks izskatīti jautājumi par tālāku agresiju pret Ukrainu un plašāku Baltkrievijas Republikas bruņoto spēku iesaisti operācijā pret Ukrainu," norādījis Ukrainas armijas apvienoto spēku komandieris ģenerālleitnants Serhijs Najevs.
Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs pagājušajā nedēļā intervijā izdevumam "The Economist" izteicās, ka Krievija gatavo apmēram 200 000 jaunu karavīru lielam uzbrukumam, kas varētu nākt no austrumiem, dienvidiem vai pat no Baltkrievijas jau janvārī, bet, visticamāk, pavasarī.
Baltkrievijā jau mēnešiem ilgi novērojama Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku aktivitāte, un abas valstis izveidojušas kopīgu reģionālo militāro vienību un sarīkojušas vairākas militārās mācības.
Pagājušajā nedēļā Baltkrievijā tika izvietotas trīs Krievijas kara lidmašīnas un agrīnās brīdināšanas un kontroles lidmašīna.
Pēc ārvalstu diplomātu domām, Lukašenko saprot, ka karavīru nosūtīšana uz Ukrainu būtu ļoti nepopulārs solis paša valstī, bet viņš jau ir citos veidos plaši atbalstījis Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Daļa militāro ekspertu uzskata, ka Putina vizīte varētu būt māņu kustība, lai panāktu, ka Ukraina izvieto vairāk spēku ziemeļos, padarot savu armiju ievainojamāku citās frontēs. Taču novērojama arī pastiprināta politiskā aktivitāte.
Putins apmeklē Minsku kopā ar lielu valdības delegāciju.
3.decembrī Baltkrieviju apmeklēja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, kurš parakstīja vienošanos ar Baltkrievijas aizsardzības ministru. Vienošanās saturs nav zināms.
Lukašenko paziņojis, ka apspriedīs ar Putinu ilgstošos centienus integrēt abas valstis pārnacionālā savienībā. Sarunas par to notikušas gadiem ilgi, un Baltkrievijas opozīcija tās uzskata par Trojas zirgu Baltkrievijas slepenai aneksijai.
Valdības sēdē pēc Putina vizītes izziņošanas Lukašenko negaidīti paziņoja, ka jebkādas runas par Baltkrievijas suverenitātes zaudēšanu tiks uzskatītas par baltkrievu tautas interešu nodevību.
"Īpaši pēc šīm vērienīgajām sarunām visi teiks: "Viss, Baltkrievijā vairs nav varas, krievi jau staigā apkārt un vada valsti." Es vēlos vēlreiz īpaši uzsvērt - Baltkrieviju nevada neviens cits kā mēs," norādīja Lukašenko, piebilstot, ka ar Putinu apspriedīs ekonomisko sadarbību, energoapgādi, aizsardzību un drošību.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs žurnālistiem paziņojis, ka abi līderi pārrunās integrāciju, divpusējos jautājumus un reģionālās un starptautiskās problēmas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
