Iesaldētie Krievijas 300 miljardi: apsolīti Ukrainai, bet neesoši?

Viņš apgalvo, ka atrasti tikai 80–100 miljardi Centrālās bankas aktīvu. 200 miljardu "iesaldēšana" nav iespējama, ja nav zināms, kurā valstī tie atrodas. Bet ir pareizi sacīt, ka Krievijas nauda ir bloķēta, jo, pat ja tiks atrasti vēl citi miljardi, Krievija tos nevarēs pārskaitīt no Rietumu kontiem.

Tādēļ gan Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas, gan Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas paziņojumi par "bloķētiem 300 miljardiem Krievijas aktīvu", kas jānovirza Ukrainas atjaunošanai, varētu būt ne gluži nepamatoti, bet neapšaubāmi priekšlaicīgi gan.   

Čārlz, jūsu atklājums, ka liela daļa februārī "iesaldēto" Krievijas Centrālās bankas valūtas rezervju līdz novembrim nav atrasta, droši vien pārsteidza konferences dalībniekus. Varu piebilst, ka Ukrainā jau runā par tiem 300 miljardiem Krievijas naudas, kas tiks konfiscēti noteiktā veidā. Šī summa Kijivā ir sadalīta jau kopš vasaras: tiltu, slimnīcu, elektrostaciju atjaunošanai...

Tieši tā! Kādēļ gan ar tādu pārliecību tiek sildītas ukraiņu cerības? Rietumos atrasti tikai 80–100 miljardi Krievijas valsts valūtas. Nevis 300. Es teiktu, ka gan Urzula fon der Leiena, gan jebkurš cits, kurš sola konfiscēt 300 miljardus par labu Ukrainai, skrien vilcienam pa priekšu. Tomēr tā nevajadzētu darīt. Vispirms noskaidrojiet, kuros kontos šie miljardi ir, – tikai tad var sākt bloķēt vai konfiscēt šo naudu. 

Eiropa, ASV un Šveice sankcijas pret Krievijas valūtas rezervēm ieslēdza 26. februārī. Kopš tā brīža nav izdevies noskaidrot, cik naudas un kurā valstī ir. Savādi un smieklīgi vienlaicīgi. Grūtos laikos notiek jocīgas lietas.

Krievijas Centrālā banka šos miljardus, lai cik to arī nebūtu Rietumos, nevar izmantot?

Nevar. Šīs milzu summas tiešām ir iesaldētas. Taču nav zināms, kuras valsts centrālā banka par šo naudu ir atbildīga. Starp citu, man ir hipotēze, ka nosauktie 300 miljardi ir stipri pārspīlēta summa.

Cik man zināms, it visu apgalvojumu – no pasaules mediju virsrakstiem līdz Urzulas fon der Leienas paziņojumam 30. novembrī – pamatā ir tikai Maskavas tēzes. Kādēļ mēs tik nopietni uztveram Krievijas paziņojumus? Kā nu bija? 1. februārī Ukrainas Centrālā banka publicēja atskaiti, kurā bija teikts, ka Krievijas Federācijai ir zelta valūtas rezerves 600 miljardu dolāru vērtībā. Atbilstoši tieši Maskavas apgalvojumiem puse – 300 miljardi – glabājas ārvalstu centrālajās bankās. 

Centrālajās bankās, jo tikai spēcīgu valstu centrālās bankas var glabāt citas valsts valūtas rezerves. Un nevis privātbankas. Turklāt ne visas centrālās bankas tiek vērtētas kā uzticamas. Piemēram, Ķīnas centrālā banka nekotējas.

Pirms intervijas jūs man atsūtījāt jautājumu par to, kā būtu, ja Krievijai izdotos pārskaitīt savus dolārus vai eiro uz Kotdivuāras centrālo banku vai konvertēt tos kriptovalūtā. Es saprotu, ka jūs jokojat, taču neviena lielvalsts savu naudu neieguldīs Kotdivuāras centrālajā bankā. Krievija ārvalstīs glabāja ne tikai Krievijas Valsts kases, bet arī Nacionālā labklājības fonda valūtu. Turklāt kriptovalūta, visticamāk, būtu ļoti nepareiza izvēle, ņemot vērā, cik ļoti kritusies tās vērtība.

Bet Krievijas valdībā ir ciniķi. Kādēļ gan viņiem vēl pirms kara atstāt Rietumos 300 miljardus? Galu galā gan Baidens, gan Šolcs draudēja Krievijai ar bezprecedenta ekonomisko sodu kara gadījumā.

Jā. Itin iespējams, ka līdz 26. februārim, kad vairākas rietumvalstis paziņoja par sankcijām un aktīvu bloķēšanu, vai naktī no 26. uz 27. februāri Krievija pavēlēja