Kopš Eiropas Savienības (ES) noteiktā aizlieguma importēt Baltkrievijas koksni, šī materiāla eksports no Kazahstānas un Kirgizstānas uz ES pieaudzis tūkstošiem reižu. Tas varētu nozīmēt, ka baltkrievu kokmateriāls, apejot sankcijas, turpina nokļūt savienībā, pētījumā secina žurnālisti no "Berlarusian Investigative Center"(BIC).
Tiklīdz stājās spēkā ES sankcijas, kas aizliedz ievest Baltkrievijas kokmateriālus (zāģmateriāli un dēļi, finieris, skaidu plātnes, kokskaidu granulas un briketes), šo preču eksports no Kazahstānas uz ES pieaudzis 74 reizes. Savukārt no Kirgizstānas – gandrīz 18 tūkstošus reižu, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu 2021. gadā, secina BIC. Turklāt tas notiek laikā, kad abas šīs valstis ieviesušas pagaidu ierobežojumus kokmateriālu eksportam.
ES galvenie šo Baltkrievijas kokmateriālu pircēji ir Polijā, Lietuvā, Latvijā, Vācijā un Nīderlandē, raksta pētījuma autori.
Piemēram, līdz sankciju ieviešanai Polijā baltkrievu kokmateriālus iepirka kompānija "BLK Trading", kas ir reģistrēta Polijā, bet tās īpašniece ir Baltkrievijas valsts kompānija. Starp "BLK Trading" klientiem ir arī mēbeļu ražotājs IKEA. Pašlaik "BLK Trading" izpārdod Baltkrievijas produkcijas atlikumus un jau ir nokārtojusi piegādes no Kazahstānas, teikts pētījumā.
BIC konstatē, ka Baltkrievijas zāģmateriālu ražotāji ir sakārtojuši shēmas, lai caur Kazahstānu un Kirgizstānu ar reeksportu turpinātu produkciju pārdot ES.
Žūrnālisti atraduši četras kompānijas Kirgizstānā, kas ar viltotiem dokumentiem uz Eiropu eksportē Baltkrievijas kokmateriālus.
Uz aizdomīgu kokmateriāla eksporta pieaugumu no Vidusāzijas, paužot bažas, ka produkcija patiesībā nāk no Baltkrievijas un Krievijas, pirmā norādījusi Lietuvas muita.
Iepriekš "Radio Brīvā Eiropa" ziņoja, ka šādas shēmas ES sankciju apiešanai, pārdodot kokmateriālus caur Kazahstānu un Kirgizstānu, izmanto arī Krievija.
Ar pilnu BIC pētījumu var iepazīties šeit.