Armēnija ceturtdien pārmetusi Krievijas miera uzturētājiem, ka tie nepilda savu pienākumu un nekontrolē Lačinas koridoru un pieļāvuši tā nobloķēšanu.
Par Lačinas koridoru tiek dēvēts vienīgais ceļš, kas saista Armēniju ar Kalnu Karabahu.
Armēnija apsūdz Azerbaidžānu par humānās krīzes radīšanu Kalnu Karabahā, nobloķējot šo ceļu.
Azerbaidžānas aktīvisti kopš pagājušās nedēļas bloķē Lačinas koridoru, protestējot pret raktuvēm, kuras uzskata par nelegālām un videi kaitīgām. Baku apgalvo, ka šie protesti ir spontāni un civilais transports var brīvi kustēties abos virzienos.
Kremlis šodien paziņoja, ka Krievijas miera uzturētāji dara visu iespējamo, lai uzturētu kārtību un mieru teritorijās, kurās izvietoti.
Armēnijas parlaments pagājušajā nedēļā paziņoja, ka reģions cieš no pārtikas, medikamentu un degvielas trūkuma.
ASV Valsts departamenta preses pārstāvis Neds Praiss brīdinājis, ka Lačinas koridora slēgšanai ir "smagas humānas sekas un tas kavē miera procesu" starp abām valstīm.
2020.gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
