Krievijas prezidenta Vladimira Putina retorika atkārtoti liecina, ka Maskavai neinteresē nopietnas sarunas par miera procesa uzsākšanu Ukrainā, vēsta ASV domnīca "Institute for the Study of War" (ISW).
Putins nereaģēja uz Zelenska 22. decembra runu ASV Kongresā Vašingtonā, bet tā vietā koncentrējās uz savu 22. decembra preses konferenci par ASV un Rietumu ietekmi pār Ukrainu. Putins atkārtoja savus nepatiesos apgalvojumus, kā arī atkārtoti izvirzīja Krievijas maksimālistisko mērķi "aizsargāt" Ukrainas tautu no tās valdības, netieši norādot, ka Krievija gatavojas piespiest Kijivas valdību kapitulēt, raksta ISW.
Putina retorika ir daļa no esošās Krievijas dezinformācijas operācijas, kas noliedz Ukrainas kā suverēnas valsts leģitimitāti. Krievijas prezidents arī nepatiesi apsūdzēja ASV kara provocēšanā, nodrošinot "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmas, un norādīja, ka šīs sistēmas nepildīs tikai aizsardzības funkciju.
Kremlis jau sen kā eskalāciju nepatiesi ierāmējis jebkādu Rietumu sniegto militāro palīdzību Ukrainai, bet patiesībā, "Patriot" sistēmas palielinās Ukrainas spēju aizsargāt kritisko civilo infrastruktūru pret Krievijas gaisa un raķešu triecieniem, kuru mērķis ir radīt ciešanas Ukrainas civiliedzīvotājiem, skaidro ISW.
ASV domnīca vēsta, ka Putins arī nāca klajā ar vairākiem paziņojumiem, ka Krievija cenšas izbeigt karu pēc iespējas ātrāk, vienlaikus norādot, ka Krievija nepalielinās "speciālās militārās operācijas" tempu, jo tas novestu pie "nepamatotiem zaudējumiem". Abi paziņojumi ir daļa no Kremļa konsolidētajiem centieniem Krievijas sabiedrības acīs attaisnot iebrukumu, kas prasa arvien lielākus upurus, Kremļa nereālo mērķu sasniegšanai.
Krievijas bruņotie spēki kopš 3. jūlija, kad krita Lisičanska, nav guvuši būtiskas uzvaras Ukrainā. Putina un Krievijas aizsardzības ministrijas amatpersonas pēdējās dienās ir vairākkārt uzstājušās un piedāvājušas aplamus skaidrojumus militārajām neveiksmēm, visticamāk, arī cenšoties mazināt ieilgušā kara sekas.
Putina lietotais termins "karš", runājot par iebrukumu Ukrainā, izraisījis zināmu neizpratni Krievijas informācijas telpā. Putins preses konferencē bija paziņojis, ka Krievija cenšas " neturpināt šī militāra konflikta rata griešanos, bet tieši otrādi - izbeigt šo karu."
Putina "kara" pieminēšana pamudināja dažus Krievijas militāros apskatniekus paziņot, ka abi termini vienmēr ir lietoti savstarpēji aizvietojami, jo "katrs domājošs cilvēks zina, ka Ukrainā notiekošais ir karš, neskatoties uz to, ka Krievija nav iesniegusi oficiālu kara deklarāciju". Tomēr Putina retorika iet pretrunā ar viņa "speciālās militārās operācijas" kā cīņas par Krievijas suverenitāti atspoguļošanu, skaidro domnīca.
Savukārt “Vāgnera grupas” finansētājs Jevgeņijs Prigožins, visticamāk, mēģina izmantot savu militāro organizāciju, lai palielinātu savu ietekmi. Portāls “Delfi” iepriekš ziņoja, par Ziemeļkorejas ieroču sūtījumu vāgneriešiem, kas var liecināt, ka Prigožins mēģina izmantot savu privāto militāro kompāniju, lai nodrošinātu ārvalstu ieroču avotus, kurus Krievijas aizsardzības ministrijai būtu grūtāk oficiāli iepirkt.
Prigožinam, visticamāk, ir ambiciozi politiskie mērķi, tostarp uzrunāt nacionālistisko vēlēšanu apgabalu. Kremļa pavārs, visticamāk, turpinās paplašināt “Vāgnera grupas” lomu karā Ukrainā, lai sasniegtu šos politiskos mērķus.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
