ISW: par Rietumu militārā apgabala komandieri iecelts ar vāgneriešiem saistīts Krievijas virsnieks  (5)

Ukrainas galvenā izlūkošanas pārvalde 26. decembrī ziņoja, ka par jauno Krievijas Rietumu militārā apgabala komandieri iecelts bijušais Austrumu militārā apgabala štāba priekšnieks ģenerālleitnants Jevgeņijs Valerivičs Ņikiforovs. Ziņojumā teikts, ka Ņikiforovs ir viens no Krievijas "siloviku" grupas, kuru izveidoja Krievijas armijas Ukrainā ģenerālis Sergejs Surovikins un "Vāgnera grupas" finansētājs Jevgeņijs Prigožins. Ukrainas izlūkdienesti iepriekš ziņoja, ka Prigožins izveidojis aliansi ar Surovikinu un ka abi ir Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu sāncenši, vēsta ISW.

Ņikiforovam ir bijusi iepriekšēja pieredze, vadot "Vāgnera grupas" vienības Donbasā no 2014. līdz 2015. gadam. Ukrainas valsts drošības dienesta izmeklēšanā konstatēts, ka Ņikiforovs devis rīkojumu "Vāgnera grupas" dibinātājam Dmitrijam Utkinam un viņa privātajai militārajai organizācijai 2014. gada 14. jūnijā iznīcināt Ukrainas "IL-76" lidmašīnu.

Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins 25. decembrī televīzijas intervijā paziņoja, ka nedomā, ka karš tuvojas "bīstamai robežai", un norādīja, ka Krievijai "nekas cits neatliek kā turpināt "aizstāvēt savus pilsoņus," pirms tam paziņojot, ka Krievija "ir gatava sarunām ar visām konfliktā iesaistītajām pusēm".

Putins skaidri nenorādīja, ka Maskava būtu gatava sarunām tieši ar Ukrainu. Krievijas prezidents arī paziņoja, ka, viņaprāt, Krievija "darbojas pareizā virzienā", kas norāda, ka Putins nav izvirzījis nopietnus nosacījumus sarunām un joprojām vēlas īstenot savus sākotnējos mērķus, raksta domnīca.

ISW skaidro, ka Putina 25. decembra paziņojums ir daļa no apzinātas dezinformācijas kampaņas, kuras mērķis ir maldināt Rietumus, lai tie savukārt piespiestu Ukrainu piekāpties. Kremļa izmantotais intervijas klips Ziemassvētku brīvdienās var būt arī atbilde uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska neseno uzstāšanos ASV Kongresā.

Krievijas prezidents, visticamāk, ir nobažījies par elites atbalsta mazināšanos iebrukumam Ukrainā. Kremļa vadītājs, atbildot uz intervijas jautājumu par viņa noskaņojumu pret krievu apņemšanos karot, norādīja, ka Krievijā ir cilvēki, kas darbojas tikai savās interesēs, bet piebilda, ka 99,9 procenti krievu būtu gatavi upurēt visu savas dzimtenes labā. Putina kritika pret dažiem sabiedrības locekļiem liek domāt, ka viņš ir koncentrējas uz tiem, kas pilnībā neatbalsta karu, nevis uz tiem, kas to atbalsta.

Aizvadītajā nedēļā Putins nāca klajā ar līdzīgiem paziņojumiem, norādot, ka daļa uzņēmēju, kas darbojas ārzemēs, rada "briesmas" Krievijai. Putina izteikumi saskan arī ar Krievijas Valsts domes gatavošanos ieviest likumprojektu par nodokļu likmju palielināšanu krieviem, kuri bija izbraukuši no valsts pēc iebrukuma sākuma, visticamāk, kā soda veidu par izvairīšanos no iesaistes iebrukuma un kara īstenošanā. Kremlis, visticamāk, izmantos ar uzliktajiem papildus nodokļiem radītos līdzekļus, sava uzsāktā kara Ukrainā finansēšanai.