Britu raidsabiedrība BBC atgādina, ka kreisi noskaņotais Lula vadīja valsti arī laikā no 2003. līdz 2010. gadam. Pērn rudenī viņš vēlēšanās ar nelielu balsu pārsvaru uzvarēja galēji labējo sāncensi līdzšinējo prezidentu Žairu Bolsonaru.
Bažījoties par to, ka Bolsonaru atbalstītāji varētu mēģināt traucēt un pat izjaukt zvēresta došanas ceremoniju, tā tikusi stingri apsargāta. Pats Bolsonaru ceremonijā nav piedalījies, jo viņš jau piektdien atstājis Brazīliju.
Pie Kongresa ēkas jau agrā rītā bija pulcējušies Lulas atbalstītāji, lai redzētu gan ceremoniju, gan arī vēlāk notikušo atzīmētu vērienīgās svinībās.
Uzrunājot Kongresu, Lula sacīja, ka saņem izpostītu valsti, kurā Bolsonaru vadībā atgriezies bads, un kura valdība izsmēlusi resursus izglītībai, veselībai un mežu saglabāšanai, kā arī iedragājusi cilvēktiesības, vēsta aģentūra "Reuters".
Tāpat Lula vainoja Bolsonaru administrāciju "genocīda" izraisīšanā, jo tā neesot pienācīgi reaģējusi uz Covid-19 pandēmiju, kurā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 660 000 brazīliešu.
Lula un nākamais viceprezidents Džeraldo Alkmins cauri pilsētai devās vaļējā "Rolls-Royce" markas auto.
Bija plānots, ka inaugurācijas pasākumi un svinības pulcēs vairāk nekā 300 000 cilvēku.
Jau rakstīts, ka oktobra beigās Brazīlijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Lula da Silva. Lula saņēmis 50,83% balsu, bet Bolsonaru – 49,17%, apliecināja vēlēšanu komisija, pasludinot Lulu par uzvarētāju.
"Šai valstij vajadzīgs miers un vienotība. Brazīliešu tauta vairs negrib cīnīties," atbalstītāju mītiņā Sanpaulu centrā sacīja Lula. "Tas nav neviena interesēs – dzīvot sašķeltā valstī un pastāvīgā kara stāvoklī."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
