Krievijas armija tuvākajos četros piecos mēnešos var zaudēt līdz 70 tūkstošiem savu karavīru, medijam "RBK-Ukraina" pastāstījis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Čerņjaks.
"Saskaņā ar Ukrainas militārās izlūkošanas aplēsēm nākamajos četros piecos mēnešos Krievijas armija var zaudēt vēl līdz 70 000 cilvēku. Un okupantu valsts vadība tam ir gatava," teica amatpersona.
Krievija saprot, ka zaudē, bet izbeigt karu negrasās un turpinās mēģinājumus uzbrukt, paredz Čerņjaks.
Militārais izlūkdienests izskata iespēju, ka Krievijas spēki var vienlaicīgi virzīties no ziemeļiem un austrumiem, bet Ukraina tam it gatava, viņš norāda. Pašlaik gan Baltkrievijas teritorijā nav novērota tāda spēku un resursu koncentrācija, kas liecinātu par gatavību uzbrukumam.
Izlūkdienesta pārstāvis ir pārliecināts, ka okupanti centīsies saglabāt sauszemes koridoru uz okupēto Krimu un iekarot visu Doneckas apgabala teritoriju.
Saskaņā ar Ukrainas armijas Ģenerālštāba sniegto informāciju līdz šim Krievija Ukrainā jau ir zaudējusi vairāk nekā 107 tūkstošus karavīru.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.