Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzdeva pareizticīgo Ziemassvētku svinēšanas laikā ieviest pamieru visā Ukrainas frontes līnijā, informē "Meduza". Savukārt Ukraina to noraida.
Saskaņā ar ziņojumu pamiers būs spēkā no 6. janvāra pulksten 12.00 līdz 7. janvāra pulksten 24.00. Putins šādu rīkojumu devis aizsardzības ministram Sergejam Šoigu saistībā ar patriarha Kirila aicinājumu.
Ukrainas prezidenta Vladimira Zelenska birojā Krievijas pareizticīgās baznīcas galvas priekšlikums tika nodēvēts par "cinisku slazdu un propagandas elementu". Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihails Podoļaks sacīja, ka Krievijas pareizticīgā baznīca nav autoritāte globālajai pareizticībai un "darbojas kā kara propagandists", tostarp aicinot uz "ukraiņu genocīdu". Tāpat viņš norādījis, ka Ukraina pamiera piedāvājumu noraida.
Paziņojumā mikroblogošanas vietnē "Twitter" Podoļaks saka, ka "Ukraina neuzbrūk svešām teritorijām un nenogalina civiliedzīvotājus", kā to dara Krievija. Tāpat viņš uzsver, ka Krievijai sākumā jāpamet okupētās teritorijas, tikai tad varēs būt "pagaidu pamiers".
"Liekulību paturiet pie sevis," raksta Podoļaks.
Maskavas paziņojumiem, kuri ļoti bieži ir melīgi un propagandas pilni, parasti ir zema uzticība kā Ukrainā, tā Rietumos. Iepriekš saistībā ar Kremļa paziņojumiem vērotāji ir ieteikuši vērot darbus, nevis paļauties uz vārdiem.
ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka Putina izsludinātais Ziemassvētku pamiers Ukrainā ir tikai mēģinājums rast atelpu viņa kara centieniem.
"Viņš bija gatavs bombardēt slimnīcas, bērnudārzus un baznīcas" 25. decembrī un Jaungada dienā, pavēstīja Baidens. "Es domāju, ka viņš mēģina rast atelpu."
Arī Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka kritiski reaģējusi uz Putina izsludināto pamieru.
"Tā sauktais pamiers nesniedz ne brīvību, ne drošību cilvēkiem, kuri ikdienas bailēs dzīvo zem Krievijas okupācijas," tviterī raksta Bērboka. "Tāpēc mēs turpināsim atbalstīt ukraiņus, lai viņi atkal varētu dzīvot mierā. Ja Putins vēlētos mieru, viņš vestu savus karavīrus mājās un karš beigtos. Bet acīmredzot viņš vēlas turpināt karu pēc īsa pārtraukuma."
Krievijas iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!