Ja Krievijas spēkiem izdosies iegūt kontroli pār visu Ukrainas Doneckas apgabalu, viņu nākamais solis būs mēģinājums okupēt Zaporižju, ceturtdien paziņojis Ukrainas armijas Ģenerālštāba pārstāvis Oleksijs Gromovs.
Kijiva paredz, ka tuvākajā laikā Krievijas armija aktivizēs mēģinājumus sagrābt Donbasa apdzīvotās vietas, kas vēl atrodas Ukrainas spēku kontrolē, Ģenerālštāba preses konferencē pausto atstāsta raidsabiedrības BBC krievu valodas dienests.
Ja tas izdotos, kaujas pārvietotos uz Zaporižjas apgabala Dņepras kreisā krasta teritorijām.
Gromovs apstiprina, ka pašlaik smagākās kaujas notiek ap Bahmutu un Soledaru, kur okupācijas spēki ar artilērijas un aviācijas atbalstu cenšas aplenkt ukraiņus. Tikai šīs nedēļas laikā viena šajā frontes sektorā notikušas 350 kaujas sadursmes.
Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara ceturtdien atzīst, ka Soledaras apkārtnē turpinās smagas kaujas, taču Ukrainas aizsardzību pretiniekam pārraut nav izdevies.
"Nežēlīgas un smagas kaujas tagad notiek Soledaras rajonā Bahmutas virzienā. Par spīti sarežģītajai situācijai ukraiņu karavīri izmisīgi cīnās. Ienaidnieks, ciešot smagus zaudējumus, neveiksmīgi mēģina izlauzties cauri mūsu aizsardzībai un ieņemt Soledaru," Maļaru citē aģentūra UNIAN.
Maļara raksturo, ka pieeja pilsētai ir burtiski nosēta ar Putina karavīru līķiem, taču nākamie tikai turpina virzīties pār savu biedru ķermeņiem.
"Kopumā Putina režīms cenšas iegūt laiku, rēķinoties ar Ukrainas ekonomikas un Aizsardzības spēku izsīkumu, valstu, kas nav vienaldzīgas pret Kremļa asiņainajām ambīcijām, atbalsta samazināšanos," tā Gromovs.
Runājot par Kremļa plāniem palielināt Krievijas karavīru skaitu līdz 1,5 miljoniem, izveidojot vismaz 20 jaunas divīzijas, Gromovs norāda, ka krievi ir apņēmušies sagatavoties ilgam karam Ukrainā un atgriezties pie vērienīgiem kaujas manevriem.
Ziņots, ka īpaši smagas kaujas pašlaik notiek ap Soledaru un Bahmutu. Krievijas avoti jau otrdien apgalvoja, ka Soledara ir ieņemta, taču Ukraina un analītiķi šos apgalvojumus noliedz.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
