Ukraina faktiski jau ir kļuvusi par NATO dalībvalsti, lai gan formāli aliansē nav iestājusies, intervijā Lielbritānijas sabiedriskajai raidorganizācijai BBC paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs.
"Ukraina kā valsts un Ukrainas Bruņotie spēki ir kļuvuši par NATO locekļiem. "De facto", tomēr "de jure" gan nē. Jo mums ir ieroči un sapratne, kā tos pielietot. Esmu pārliecināts, ka tuvākajā laikā kļūsim par NATO dalībvalsti "de jure"," teica Ukrainas aizsardzības ministrs.
Viņš nepiekrita, ka tamlīdzīgus izteikumus neviennozīmīgi varētu uztvert ne tikai Krievijā, bet arī pašā aliansē, jo NATO nevēlas, lai to uzskatītu par kara dalībnieci.
Rezņikovs arī pauda pārliecību, ka Ukraina saņems Rietumvalstu tankus, iznīcinātājus un tālas darbības rādiusa raķetes. Viņš uzsvēra, ka atsevišķas Rietumvalstis jau sākušas mainīt attieksmi jautājumā par ieroču piegādēm Ukrainai.
Ukraina gadiem ilgi ir tiekusies kļūt par NATO dalībvalsti, ko Krievija iepriekš ir raksturojusi kā savas drošības apdraudējumu.
Septembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina iesniedz pieteikumu paātrinātai uzņemšanai NATO, un uzsvēra, ka Ukrainai ir juridiski jāfiksē viss, kas faktiski jau ir sasniegts.
Nekas neliecina par uzbrukumu no Baltkrievijas, secina Pentagons
Nav pazīmju, ka tiek gatavotas uzbrukuma operācijas Ukrainai no Baltkrievijas teritorijas, žurnālistiem paziņojis ASV Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis Patriks Raiders.
"Mēs joprojām rūpīgi sekojam tam, mēs zinām, ka Krievijas karaspēks pārmērīgi iesaistās darbībās ar Baltkrievijas karaspēku, tomēr pagaidām nav nekādu pazīmju jebkādām uzbrukuma darbībām, kas būtu neizbēgamas," viņš klāstīja.
"Šajā posmā neredzam neko, kas varētu par to liecināt," piebilda Pentagona preses pārstāvis.
Ukrainas armijas apvienoto spēku komandieris ģenerālleitnants Serhijs Najevs paziņojis, ka situācija Baltkrievijas teritorijā nerada nekādus tiešus sauszemes operāciju pret Ukrainu draudus.
Rivnes apgabalā, kas robežojas ar Baltkrieviju, ukraiņi veido inženiertehniskās un nocietinājumu būves.
Ukrainas armija ir gatava dažādiem scenārijiem, bet pašlaik draudu, ka notiks uzbrukums no Baltkrievijas puses, risks ir niecīgs, Krievijas bruņutehnikas pārsviešanu uz Baltkrieviju komentēja Kijivas aizsardzības spēku un līdzekļu grupas komandieris ģenerālleitnants Oleksandrs Pavļuks.
Ukraina okupantu zaudējumus lēš uz 114 tūkstošiem
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 114 130 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Pēc ģenerālštāba datiem, diennakts laikā iznīcināti 740 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 3098 tankus, 6167 bruņutransportierus, 2086 lielgabalus, 437 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 218 zenītartilērijas iekārtas, 286 lidmašīnas, 276 helikopterus, 1865 bezpilota lidaparātus, 723 spārnotās raķetes, 4833 automobiļus un autocisternas, 17 kuģus un ātrlaivas, kā arī 184 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
