Karš maina un piespiež mainīties. 26 gadus vecais inženieris-ekonomists Serhijs Šilko ir viens no neskaitāmajiem ukraiņiem, kuru dzīves radikāli mainījās pēc pērnā gada 24. februāra. Viņš pameta savu profesionālo un akadēmisko darbību, bet viņa sirdslietai dzelzceļam veltītajā "Instagram" kontā smaidīgo jaunekli nomainīja cits cilvēks – karavīrs, kurš nu atrodas karstākajā frontes sektorā.
"Es negribu šaut un nogalināt," ķiverē un formastērpā tērptais karavīrs stāsta videozvanā no vāji apgaismota bunkura Bahmutas apkārtnē. Sakarus nodrošina "Starlink" internets, fonā skan rācijas, kādā brīdī pa durvīm ienāk karavīru grupa. Motivācija ņemt rokās ieroci ir vēlme dzīvot brīvā un demokrātiskā sabiedrībā, viņš paskaidro. Krievija nes kaut ko pilnīgi pretēju tam.
Sergeja profilu sociālajā tīklā "Instagram" pamanīju vēl krietni pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma – piesaistīja lokomotīves, vilcieni un ar dzelzceļu saistīts izglītojošs saturs. Dzelzceļu viņš raksturo kā savu sirdslietu un šajā jomā arī darbojas. Viņa specialitāte – lokomotīvju saimniecības vadītājs, strādā lokomotīvju depo Kijivā. Paralēli turpina studēt un kā doktorants pasniedz lekcijas augstskolā. Kā raksturo pats: "Es izglītošos visu mūžu."
Kad 24. februārī Krievija izvērsa asiņaino iebrukumu Ukrainā, lielāko karu Eiropā kopš Otrā pasaules kara, viņa "Instagram" profils apklusa. Pirmo "Instagram" īso video pēc pārtraukuma viņa profilā redzēju marta sākumā, kad notika kauja par Kijivu, okupanti mēģināja pilsētu ielenkt, un prezidents Volodimirs Zelenskis noliedza baumas, ka būtu pametis galvaspilsētu. Taču šajā video Sergejs, lai gan civilās drēbēs, jau bija redzams ar ķiveri galvā un ieroci rokās.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
