Vācija ir pilnībā dažādojusi tās enerģijas infrastruktūru kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājušajā gadā, komentēja Vācijas finanšu ministrs Kristians Lindners.
"Jā, protams, Vācija joprojām importē enerģiju. Tomēr šobrīd šis imports nav no Krievijas, bet no globālajiem tirgiem," apgalvo Lindners.
Savulaik Vācija importēja aptuveni pusi no gāzes resursiem no Krievijas un vairāk kā trešdaļu no naftas resursiem. Krievija pārstāja Vācijai piegādāt gāzi pagājušā gada augustā, savukārt naftas piegādi Vācija apturēja šī gada sākumā.
Lai atrastu alternatīvus enerģijas avotus, valsts atkārtoti atvēra ar oglēm kurināmas spēkstacijas, apturēja plānus slēgt savas trīs atlikušās atomelektrostacijas un palielināja spēju uzglabāt no citām valstīm importēto dabasgāzi.
Lindners Pasaules ekonomikas forumā norādīja, ka jauno sašķidrinātās dabasgāzes termināli Vācijā uzcēla vien astoņos mēnešos. Vācija plāno arī vēl citus ieguldījumus infrastruktūrā.
"Šis ir tikai viens piemērs no iespaidīgajām pārmaiņām Vācijas lēmumos," viņš piebilda.
Kopš iebrukuma Ukrainā, Krievija pārstāja nodrošināt gāzes piegādi Eiropai. Tas izraisīja bažas par gāzes nodrošinājumu ziemai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
