Bahmutas aizsardzībai ir liela nozīme, skaidro ISW  (23)

Šonedēļ ASV mediji citēja kādu ASV Baltā nama amatpersonu, kas pauda viedokli, ka Ukrainai vajadzētu gatavoties pavasara pretuzbrukumam, nevis censties par katru cenu nosargāt Bahmutu.

ISW eksperti atzīst, ka Bahmutas aizsargāšana Kijivai prasa lielas izmaksas, tostarp, iespējams, traucē veikt pretuzbrukumu citos rajonos. Taču, arī atdodot Bahmutu iebrucējiem, ukraiņiem tik un tā būtu jāmaksā augsta cena, skaidro analītiķi.

Pašai par sevi Bahmutai nav ne stratēģiskas, ne operatīvas nozīmes, taču, ja okupanti to ieņemtu salīdzinoši ātri un ar mazākām izmaksām, viņi varētu paplašināt uzbrukuma operāciju. Rezultātā ukraiņiem nāktos steigā būvēt aizsargpozīcijas daudz neizdevīgākā apvidū, spriež eksperti.

Nevar neņemt vērā arī Ukrainas valdības politiskos apsvērumus, izlemjot par labu Bahmutas aizsardzībai, turpina ISW. Krievija ir okupējusi vairāk nekā 100 tūkstošus kvadrātkilometru Ukrainas zemes, kur pastrādā noziegumus pret civiliedzīvotājiem – arī šo faktoru ņem vērā Kijiva.

ISW salīdzina, ka amerikāņiem šādi lēmumi nav bijuši jāpieņem kopš 1865. gada, kad ASV plosījās pilsoņu karš, taču var pieņemt, ka tādi paši apsvērumi viņiem būtu nozīmīgi, ja ar draudiem saskartos amerikāņu pilsētas.

Tāpat domnīca atzīmē, ka analoģisku modeli, pakāpeniski nogurdinot pretinieku, liekot viņam ciest lielus dzīvā spēka un tehnikas zaudējumus nenozīmīgu taktisko panākumu dēļ, Ukraina jau pielietojusi Severodoneckā un Lisičanskā. Okupanti Lisičansku spēja ieņemt tikai pēc Ukrainas spēku kontrolētas atkāpšanās. Iegūstot Lisičansku, krievi neieguva nekādus operatīvus panākumus, bet viņu uzbrukuma spēks bija izsmelts, skaidro ISW.

Līdzīga situācija varētu būt ar Bahmutu – okupanti tās ieņemšanai karavīrus un tehniku piesaista jau kopš 2022. gada maija bez jebkādiem nozīmīgiem panākumiem, uzsver eksperti.

Piesaistot iebrucēju spēkus un vadības uzmanību Bahmutai, Kijiva neļauj Krievijai turpināt uzbrukumu citos rajonos. Tomēr pārlieku lēnās Rietumu ieroču piegādes ir galvenais iemesls, kas neļauj Ukrainai izmantot šo situāciju savā labā, secina ISW.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.