Domnīca argumentē, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins, visticamāk, bija vērsies pie Prigožina un Prigožina sabiedrotā, armijas ģenerāļa Sergeja Surovikina, lai turpinātu centienus iegūt virsroku un lauzt Ukrainas un tās Rietumu atbalstītāju vēlmi turpināt karu pēc tam, kad Krievijas konvencionālā armija bija izdarījusi visu, ko varēja, un piedzīvoja postošas neveiksmes.
Ekspertu ieskatā Krievijas Aizsardzības ministrija un ģenerālštābs, ko attiecīgi vadīja Sergejs Šoigu un armijas ģenerālis Valērijs Gerasimovs, bija pievērsuši uzmanību Krievijas rezervistu un obligātā dienesta karavīru mobilizācijai un nosacījumu radīšanai Krievijas konvencionālo militārpersonu darbības uzlabošanai, taču viņiem jebkurā gadījumā bija maz cerību gūt būtiskus panākumus 2022. gada rudenī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
