Neskatoties uz plašajiem protestiem un streikiem, Francijas valdība pirmdien turpinājusi virzīt uz priekšu pensiju reformu, kas paredz līdz 2030. gadam palielināt pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem.
Francijas nodarbinātības ministrs Olivjē Disopts pēc likumprojekta prezentācijas valdības sēdē norādīja, ka atkāpšanās šobrīd nozīmētu atteikšanos no pensiju sistēmas līdzsvarošanas.
Pēc prezentācijas valdības sēdē likumprojekts tiks nodots debatēm parlamentā, kur pensiju reformai ir pretinieki, sevišķi kreiso flangā.
Bez pensionēšanās vecuma palielināšanas likumprojekts paredz arī no 42 līdz 43 gadiem palielināt minimālo gadu skaitu, kuros veiktas iemaksas sistēmā, lai varētu saņemt pilnu pensiju.
Disopts norādīja, ka valdība nepiekrīt arodbiedrībām, kuru organizētajos streikos un protestos pret pensiju reformu ceturtdien piedalījās vairāk nekā 1,1 miljons cilvēku.
Šī ir pirmā reize pēdējo 12 gadu laikā, kas pagājuši kopš iepriekšējām pensiju sistēmas reformām, kad visas Francijas arodbiedrības uzstājas vienotā frontē.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka apmēram divas trešdaļas francūžu iebilst pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.
Arodbiedrības gatavojas vēl vienam streikam 31. janvārī, brīdinot par vēl lielākām protesta akcijām, ja valdība nepiekāpsies.
Ministri brīdinājuši, ka bez reformas pensiju sistēmas deficīts ievērojami pieaugtu, novedot pie masveida nodokļu palielināšanas un pensiju samazināšanas.
Viņi bija cerējuši nomierināt pretiniekus, izmantojot daļu no reformas ceļā gūtajiem ietaupījumiem, lai segtu tādus pasākumus kā minimālās pensijas palielināšana līdz 1200 eiro mēnesī, kā arī piedāvātu iespēju saņemt pensiju agrāk tiem, kuri sākuši strādāt pusaudžu gados.
Disopts paziņoja, ka valdība ir gatava pieņemt parlamenta ierosinātus labojumus, bet neatkāpsies no ieceres līdzsvarot sistēmu līdz 2030.gadam un neatteiksies no reformas pamatprincipiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
