'Politico': Vašingtona gatava nosūtīt Kijivai vairākus desmitus 'Abrams' tanku  (8)

Par to, ka ASV šīs nedēļas laikā varētu paziņot par "Abrams" nodošanu Ukrainai, lai iedrošinātu to pašu darīt arī Berlīnei, otrdien jau ziņoja izdevums "The Wall Street Journal".

To pašu apstiprinājuši arī "Politico" avoti. Turklāt viens no tiem medijam atklājis, ka ASV prezidenta Džo "Baidena administrācija izskata iespēju nosūtīt aptuveni 30 "Abrams" tanku.

Pentagons nekad iepriekš nebija apsvēris "Abrams" nodošanu Ukrainai, atgādina "Politico". Amatpersonas ir norādījušas, ka "Abrams" sniegs mazu ieguvumu Ukraina, jo tam nepieciešama reaktīvā degviela un sarežģīta uzturēšanas sistēma.

""Abrams" tanks ir ļoti sarežģīta iekārta. Tas ir dārgs, ir sarežģīti to apgūt. Tam ir gāzturbīnas dzinējs, kas, manuprāt, patērē trīs galonus reaktīvās degvielas uz jūdzi [aptuveni 710 litri uz 100 km]. Tā nav vienkārši uzturama sistēma," pagājušajā nedēļā žurnālistiem skaidroja Pentagona pārstāvis Kolins Kāls.

Šīs otrdien nav vienīgās ziņas par iespējamām Rietumu tanku piegādēm Ukrainai. Vācu medijs "Spiegel" ziņo, ka Vācijas valdība jau pieņēmusi lēmumu par "Leopard 2" tanku nosūtīšanu Ukrainai, kā arī atļaušot citu valstu rīcībā esošo Vācijā ražoto tanku nosūtīšanu uz Ukrainu.

"ABC News" iepriekš vēstīja, ka, ja Berlīne dos zaļo gaismu tanku piegādēm, 12 valstis jau ir paudušas gatavību Ukrainai nosūtīt aptuveni 100 "Leopard 2" tankus. Vienošanās par tankiem panākta Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas tikšanās laikā 20. janvārī Ramšteinā. Tomēr, kā iepriekš ziņots, Vācija tobrīd vēl nebija gatava paziņot par "Leopard" nodošanu Ukrainai un kopīgs lēmums netika panākts.

Virkni valstu rīkoties pamudinājis Lielbritānijas paziņojums par tanku "Challenger 2" nodošanu Ukrainai. Lielbritānija par nodomu nosūtīt Ukrainai 14 "Challenger 2" tankus paziņoja pagājušajā nedēļā.

ASV nostāja esot mainījusies pēc Baidena telefonsarunas ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu 17. janvārī. Tās laikā Baidens piekritis izskatīt jautājumu par "Abrams" piegādi neatkarīgi no Pentagona lēmuma, skaidroja "The Wall Street Journal".

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.