Londona jau iepriekš vēstījusi, ka Krievija mēģinājusi sagatavot nelielu skaitu kaujas tanku "T-14 Armata" pirmajai operatīvajai izvietošanai Ukrainā. Tomēr pēdējos mēnešos Krievijas spēki nevēlējās pieņemt pirmo tiem piešķirto "T-14" daļu, jo tanki bija sliktā stāvoklī.
Nav skaidrs, kādi tanku tehniskie aspekti izraisīja šādu reakciju, taču pēdējo trīs gadu laikā Krievijas amatpersonas ir publiski aprakstījušas problēmas ar "T-14" dzinēju un termiskās attēlveidošanas sistēmām, ziņo Lielbritānijas ministrija.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu 2021. gadā aprakstīja plānoto tanku ražošanu 2022. gadā kā tikai "eksperimentāli rūpniecisku" partiju. Tāpēc ir maz ticams, ka visi izvietotie "T-14" tanki būs atbilduši parastajiem standartiem, kas attiecas uz jaunu aprīkojumu, lai to uzskatītu par izmantojamu, noslēgumā raksta britu izlūki.
Krievijas iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
