Salīdzinot ar 2021. gadu, 2022. gadā par 50% pieauga žurnālistu nāves gadījumi, ko galvenokārt ietekmēja uzbrukumi Ukrainā, Meksikā un Haiti, otrdien, 24. janvārī paziņoja organizācija "Committee to Protect Journalists" (CPJ).
2022. gads mediju darbiniekiem ir bijis īpaši bīstams, liecina CPJ sniegtā informācija. Aizvadītajā gadā nogalināja vismaz 67 žurnālistus un mediju darbiniekus, kas ir augstākais rādītājs kopš 2018. gada. Salīdzinājumā ar 2021. gadu šis skaits pieauga par 50%.
CPJ apstiprināja, ka vismaz 41 darbinieks no kopējā skaita dzīvību zaudēja, pildot savus tiešos darba pienākumus. Organizācija izmeklē pārējo 26 darbinieku nāves, lai noteiktu, vai tās bija saistītas ar darba pienākumu izpildi.
Vairāk nekā puse no nāves gadījumiem notika trīs valstīs – Ukrainā, Meksikā un Haiti. Meksikā un Haiti žurnālisti bija upuri vardarbīgām slepkavībām, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu un lielākajā daļā gadījumu vainīgie netika arestēti.
Vismaz 15 žurnālistus 2022. gadā nogalināja tieši Ukrainā, sekojot līdzi Krievijas iebrukumam. Organizācija apstiprināja, ka lielākajā daļā gadījumu, žurnālistus nogalināja reportāžas vai ziņu ievākšanas laikā.
CPJ izcēla trīs kategorijas, kurās var iedalīt žurnālistu nāves gadījumus. Izplatītākā kategorija ir plānotas slepkavības ar mērķi novērst reportāžu tapšanu. Iespējamas ir arī slepkavības, žurnālistam nonākot krustugunīs, kaujas laikā un citos bīstamos uzdevumos.
Bīstamākais reģions, kur nodarboties ar žurnālistiku ir Latīņamerika. Tā veidoja pusi no nāves gadījumiem. Šie žurnālisti ziņoja par noziegumiem, korupciju, bandu noziegumiem un apkārtējo vidi.
"Žurnālistu slepkavību pieaugums izceļ draudu amplitūdu ar kādu pasaulē saskaras prese. Tas attiecas arī uz valstīm, kurās ir demokrātiski ievēlēta valdība," komentēja organizācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
