Serbijas ārlietu ministrs Ivica Dačičs trešdien pirmo reizi ļāvis noprast, ka Belgrada varētu mainīt savu nostāju un piemērot sankcijas Krievijai.
Sankciju piemērošana Krievijai ir viena no Eiropas Savienības (ES) galvenajām prasībām Serbijai, lai panāktu progresu tās virzībā uz dalību blokā.
Dačičs intervijā ziņu vietnei EURACTIV izteicies, ka Serbiju, kas ir ES kandidātvalsts kopš 2012.gada, galvenokārt vada apsvērumi par to, kas ir valsts labākajās interesēs.
"Mēs nosodām Ukrainas teritoriālās integritātes pārkāpšanu, un tā mēs balsojām starptautiskajās struktūrās. Vai mēs ieviesīsim sankcijas pret Krieviju, tas ir cits jautājums. Tas nav laika vai termiņu jautājums, tas ir jautājums, kas skar mūsu politiskās un ekonomiskās intereses," norādījis ministrs.
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs ir iestājies pret sankciju piemērošanu Krievijai par iebrukumu Ukrainā, bieži uzsverot, ka Serbija importē visu tai nepieciešamo naftu un gāzi no Krievijas. Taču Vučičs ir pakļauts pieaugošam Rietumu spiedienam mainīt savu nostāju.
Oktobrī Vučičs paziņoja par 12 miljardu eiro plānu investīcijām enerģētikas infrastruktūrā sešu gadu periodā, lai dažādotu un nodrošinātu enerģijas piegādi.
Dačičs atzinis, ka kopš Krievijas īstenotās Krimas aneksijas 2014.gadā Serbija nav pievienojusies Rietumu sankcijām, "jo mēs aplēsām, ka tas nebūtu mūsu interesēs".
"Ja kaut kas mainīsies, kaitējot Serbijas interesēm, mūsu lēmums tiks attiecīgi pielāgots, jo mēs ik brīdi izvērtēsim, kāds ir labākais lēmums mūsu ekonomikai, mūsu stāvoklim pasaulē un Serbijas pilsoņiem," uzsvēris ministrs.
Serbijas premjerministre Ana Brnabiča trešdien, apmeklējot "EURACTIV Serbia" vietnes atklāšanas pasākumu Belgradā, runāja par "Krievijas agresiju pret Ukrainu". Līdz šim Serbijas amatpersonas atturējušās lietot šādas frāzes, runājot par Krieviju, kas Serbijā tradicionāli uzskatīta par sabiedroto.
Brnabiča arī atzinīgi novērtēja ES kā lielāko investoru un ziedotāju Serbijā.
Viņa paziņoja, ka dalība ES ir Serbijas prioritāte, bet arī kritizēja Briseli par kavēšanos ar bloka paplašināšanu.
"Naratīvs, ko mēs bieži dzirdam, ka Balkāni varētu radīt jaunas problēmas, ja tie ietilptu ES, drīzāk ir iegansts, jo ES ir samazinājusies vēlme pēc paplašināšanās. Tas ir jautājums, kas nedod balsis Eiropas politiķiem, un tāpēc viņi to marginalizē," sacīja Brnabiča.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
