Ievads. Sibīrijas sociālās katastrofas hronika
Sibīrijas ciemos un pilsētās trūkst skolotāju un ārstu. Cilvēki pārceļas tuvāk lielākajām pilsētām. Medpunkti stāv tukši, tajos nav, kam strādāt. Skolās nav, kas mācās, un nav, kas māca. Ēkas tiek pamestas, jaunas gandrīz neceļ. Tā bija līdz "speciālajai operācijai". Tagad līdzekļu medicīnai un izglītībai Krievijā ir vēl mazāk. Savu skolu un slimnīcu vietā pašvaldības atjauno iznīcinātās mājas Ukrainā. Mēs parādām, kas notiek ar skolām un slimnīcām dziļi Sibīrijā.
It kā laiks būtu apstājies
Evenku ciematā Veršina-Tuturi Irkutskas apgabalā visi iedzīvotāji jau no bērnības nodarbojas ar medniecību un zveju. "Kad mūs vēl autiņos tina, rokās jau bija patroniņas," stāsta Dimas Nupreičika tēvocis Andrejs Kornakovs. "Mēs visu mūžu esam kopā ar ieroci." Vietējā skolā bērni ik pa laikam atprasās no stundām, jo brauc kopā ar vecākiem uz ezeru vai mežu – "pēc medījuma". Skolotāji pret to izturas ar sapratni.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Loading...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit