Kirgizstāna un Uzbekistāna pabeigušas robežas demarkāciju, piektdien paziņojušas abas valstis.
Kopš Padomju Savienības sabrukuma Kirgizstānas un Uzbekistānas starpā visus šos gadus valdīja domstarpības par atsevišķiem posmiem 1400 kilometrus garajā robežā, kas noveda pie sadursmēm vietējo kopienu starpā par piekļuvi ūdenim un lauksaimniecības zemei.
"Kirgizstāna un Uzbekistāna ir pabeigušas savu robežas demarkācijas procesu (..), pieliekot punktu robežjautājumam," paziņoja Kirgizstānas prezidents Sadirs Džaparovs.
"Šis ir vēsturisks notikums, ko mūsu brāļu tautas gaidīja daudzus gadus," norādīja Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijojevs.
Vienošanās, ko abu valstu parlamenti atbalstīja jau pagājušajā gadā, tika parakstīta Mirzijojeva vizītē Kirgizstānas galvaspilsētā Biškekā.
Kirgizstānā pēdējos mēnešos notikuši protesti pret šo vienošanos, kas paredz kopīgu galveno ūdens resursu pārvaldību.
2010.gada jūnijā sadursmes starp kirgīzu un uzbeku kopienām vairākās pilsētās Kirgizstānas dienvidos dzīvību zaudēja gandrīz 500 cilvēki un aptuveni 400 000 bija spiesti pamest savas mājas.
Kirgizstāna joprojām nav vienojusies ar Tadžikistānu par abu kopīgo robežu. Sadursmēs uz šīs robežas septembrī dzīvību zaudēja 50 cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
