Eiropas Savienība (ES) piektdien par pusgadu pagarinājusi sankcijas, ko tā piemērojusi Krievijai par iebrukumu Ukrainā.
Sankcijas, kas sākotnēji tika ieviestas pēc Krievijas 2014. gadā īstenotās Krimas aneksijas, tika ievērojami paplašinātas pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā pagājušā gada februārī.
Pēdējos astoņus gadus sankcijas tikušas regulāri pagarinātas par sešiem mēnešiem.
Kopš pērnā gada februāra ES ir piemērojušas Krievijai deviņas sankciju kārtas, cita starpā tām pakļaujot Krievijas naftas eksportu, bankas un personiski Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Vairākas Austrumeiropas valstis ierosināja šoreiz pagarināt sankcijas uz gadu, bet ES nolēma arī šoreiz, līdzīgi kā iepriekš, pagarināt soda pasākumus uz sešiem mēnešiem.
Tikmēr Eiropas Komisija (EK) gatavo desmito sankciju kārtu. Taču amatpersonas brīdina, ka paliek arvien grūtāk panākt vienprātību ES dalībvalstu starpā par jauniem pasākumiem.
Ukraina ir aicinājusi nākamās sankcijas vērst pret Krievijas raķešu nozari un kodolenerģijas sektoru.
ES arī plāno paplašināt sankcijas pret Maskavas sabiedroto Baltkrieviju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
