Protesti notika Pakistānā, Irākā, Irānā, Libānā un citās valstīs un lielākoties noritēja mierīgi. Pakistānas galvaspilsētā Islamabadā policisti atturēja vairākus protestētājus no došanās uz Zviedrijas vēstniecību.
Pakistānā protesti notika arī Lahorā, kur uz demonstrāciju sapulcējās aptuveni 12 000 partijas "Tehreek-e-Labiak" atbalstītāju. Uzrunājot protestētājus, partijas līderis Saads Rizvi aicināja valdību izteikt stingru protestu Zviedrijai un Nīderlandei, lai šādi incidenti vairāk neatkārtotos.
Demonstrācijas notika arī Karāči un citur Pakistānā.
Teherānā demonstrācijā pēc piektdienas lūgšanām piedalījās vairāki simti cilvēku, kas dedzināja Zviedrijas karogus.
Arī Beirūtā protestētāji, kuru skaits sasniedza aptuveni 200, dedzināja Zviedrijas un Nīderlandes karogus.
Neliela demonstrācija notika arī Bahreinā.
Stokholmā pagājušās nedēļas nogalē labējais ekstrēmists Rasmuss Paludans pie Turcijas vēstniecības sadedzināja Korānu. Zviedrijas varasiestādes, neskatoties uz Ankaras iebildumiem, bija atļāvušas šo protesta akciju.
Neilgi pēc tam Nīderlandes galēji labējās kustības "Pegida" līderis Edvīns Vagensvelds pie Nīderlandes parlamenta demonstratīvi izplēsa Korāna lapas un samīdīja tās kājām.
Abas protesta akcijas saniknojušas musulmaņus visā pasaulē un izraisījušas atbildes protestus.
Paludans, kuram ir gan Dānijas, gan Zviedrijas pilsonība, šodien laikrakstam "Aftonbladet" paziņoja, ka viņš atkārtos Korāna dedzināšanu pie Turcijas vēstniecības Kopenhāgenā katru piektdienu, kamēr Zviedrija netiks uzņemta NATO.
Turcijas ziņu aģentūra "Anadolu" vēsta, ka Dānijas vēstnieks izsaukts uz Turcijas Ārlietu ministriju, kur Turcijas amatpersonas stingri nosodījušas šādu protestu atļaušanu.
Zviedrijas amatpersonas ir uzsvērušas, ka Zviedrijas konstitūcija garantē vārda brīvību un cilvēkiem dotas plašas tiesības publiski paust savu viedokli, lai gan kūdīšana uz vardarbību vai naida runa nav atļauta. Protestētājiem ir jāvēršas policijā, lai saņemtu atļauju demonstrāciju rīkošanai. Policija var atteikt šādas atļaujas tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, ja pastāv risks sabiedrības drošībai.
Ietekmīgais Irākas šiītu garīdznieks Moktada Sadrs piektdien publiskotos izteikumos jautā, vai vārda brīvība nozīmē aizskart citu cilvēku uzskatus. Viņš arī jautā, kādēļ "geju varavīksnes karoga sadedzināšana nereprezentē vārda brīvību". Sadrs piebildis, ka Korāna dedzināšana "izsauks dievišķas dusmas".
Demonstrācijā Bagdādē piedalījās simtiem Sadra atbalstītāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!