ASV atteikšanās apsvērt iznīcinātāju F-16 piegādes Ukrainai, par ko nesen paziņoja ASV prezidents Džo Baidens, iespējams, nav jāuztver kā kategorisks "nē", atsaucoties uz avotiem Pentagonā, raksta amerikāņu medijs "Politico".
Vašingtona vēl varētu atgriezties pie šī jautājuma, taču šobrīd dodot priekšroku koncentrēties Ukrainas apgādāšanai ar uzbrukuma ieročiem, skaidro medijs.
Valdot uzskats, ka jaunām kaujas lidmašīnām nebūtu lielas lomas kaujās, kas tiek gaidītas pavasarī. Turklāt neesot vairs laika ukraiņu lidotāju apmācīšanai.
Tomēr, raksta "Politico", ASV neizslēdzot iespēju dot atļauju citām valstīm piegādāt Kijivai F-16.
Gatavību apsvērt F-16 nodošanu Ukrainai iepriekš izteica Polija, Nīderlande un Francija.
Janvārī ASV, Vācija un Lielbritānija paziņoja, ka piegādās Ukrainai savus tankus. Analītiķi norāda, ka nākamais solis bruņojuma hierarhijā būtu Rietumu iznīcinātāju piegādes. Cerību uz tiem ir paudusi arī Ukraina.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
